NASA pašgājējs robots «Curiosity», kas 2012. gada 6. augustā nolaidās uz Marsa, kādā senā akmens gabalā uzgājis organisko vielu molekulas, kā arī apstiprinājis sezonālās metāna svārstības Marsa atmosfērā, vēsta «NASA».

Ņemot vērā gan jauno, gan visus iepriekšējos atradumus, var pieņemt, ka uz Marsa reiz bijusi dzīvība.

«Šis atklājums tikai mudina mūs neapstāties un turpināt pētniecību. Esmu pārliecināts, ka šī misija atklās ārkārtīgi nozīmīgas lietas par Marsu,» komentēja NASA pārstāvis Tomass Zarbuhens (Thomas Zurbuchen).

Klimats uz Marsa ir pārāk sauss, un tā atmosfēra ir retināta, kā rezultātā uz tā ir augsts radiācijas līmenis. Mūsdienās uz tā dzīvība nevar pastāvēt. Tomēr daudzi pētnieki uzskata, ka miljoniem gadu senā pagātnē uz Marsa rosījās vienkāršas dzīvības formas.

Izmantojot pašgājējus un satelītus, zinātnieki jau labu laiku nodarbojas ar dzīvības pazīmju meklēšanu uz Marsa. Pēdējais atklājums sniedz pavedienu, kur šīs pazīmes būtu meklējamas.

«Senu organisko vielu molekulu atrašana akmens slāņa pirmajos piecos centimetros liecina, ka esam uz pareizā ceļa. Ar nākotnes tehnoloģijām, kas varēs ieurbties vēl dziļāk, mēs noteikti atklāsim daudz jauna un interesanta,» teica Džens Eiženbrods (Jen Eigenbrode).

Pētījumi par šiem atklājumiem publicēti zinātniskajā žurnālā «Science».