Šos vārdus tu lasi, jo tev galvā ir smadzenes, bet vai zināji, ka tavā dibenā atrodas vēl vienas smadzenes?

Labi, nevis smadzenes vārda burtiskā nozīmē, bet autonoma matrica ar miljoniem neironu, kas kontrolē zarnu muskuļu kustības bez centrālās nervu sistēmas palīdzības. Neironi arī neatrodas gluži cilvēka dibenā, bet gan resnajā zarnā.

Zinātnieki šo vietu dēvē par zarnu nervu sistēmu, un, tāpēc ka tā spēj darboties nesaistīti ar galvas vai muguras smadzenēm, daži to sauc par cilvēka otrām smadzenēm. To, cik šīs otrās smadzenes ir inteliģentas, zinātnieki vēl nav noskaidrojuši, tomēr jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Jneurosci», iespējams, pietuvojušies atbildei.

«Zarnu nervu sistēma sastāv no miljoniem neironu, kas atbild par zarnu uzvedību,» raksta pētnieki.

Kad zinātnieki eksperimentā stimulēja izolētu laboratorijas peļu resno zarnu ar elektrisko lādiņu, neironi veidoja vēl neredzētu aktivitāti, kas bija tieši saistīta ar muskuļu kustībām resnās zarnas rajonā. Šie ritmiskie un sinhronizētie neironu signāli, visticamāk, palīdz stimulēt specifiskas zarnu muskuļu daļas. Tas nodrošina to, lai fekālijas vienmērīgi kustētos pareizajā virzienā, proti, ārā no ķermeņa.

Kā stāsta pētnieki, līdzīga neironu aktivitāte norisinās galvas smadzeņu attīstības sākuma posmā, kas nozīmē, ka zarnu nervu sistēma ir tāds kā smadzeņu evolūcijas sākumposms. Savukārt citi zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka zarnu nervu sistēma pastāvēja, vēl pirms bija radušās smadzenes, kas nozīmē, ka «dibena smadzenes» varētu būt cilvēka pirmās, nevis otrās smadzenes.