Vai Lohnesa ezera briesmonis ir īsts? Zinātnieki par to šaubās, tomēr drošības pēc plāno ar īpašu DNS sekvencēšanas metodi to noskaidrot.

Kā raksta izdevums «Live Science», jauna projekta ietvaros zinātnieki plāno meklēt jaunas, iepriekš nezināmas DNS sekvences, kas varētu būt saistītas ar slaveno Lohnesa briesmoni. Tiesa, kāds zinātnieks, kurš šajā projektā nav iesaistīts, apgalvo, ka šādi meklējumi būtu pielīdzināmi rozā vienradža meklēšanai.

Mītiskais un pasaulslavenais briesmonis, kas nodēvēts par Nesiju, 35 kilometrus apkārtmērā lielajam un dziļākajā vietā 230 metrus dziļajam ezeram piešķīris baisu un savādu auru. Katru gadu tūkstošiem ziņkārīgu tūristu apmeklē šo vietu, cerot ieraudzīt briesmoni paceļam galvu virs ūdens.

Kamēr daži uzskata, ka Nesija ir vien mīts, lai pievilinātu tūristus, citi tic, ka briesmonis ir līdz mūsdienām izdzīvojis dinozaurs. Kā vēsta katoļu leģenda, pirmo reizi briesmonis parādījies 6. gadsimtā, kad grasījies uzbrukt cilvēkam, bet Svētais Kolumba to apturējis.

Savukārt 1934. gadā Londonas ķirurgam izdevās uzņemt slaveno fotogrāfiju, kurā redzama Lohnesa briesmoņa galva. Tiesa, dažus desmitus gadu vēlāk fotogrāfija tika atzīta par viltojumu. Neskatoties uz digitālās ēras iestāšanos un dronu, termālo kameru un infrasarkano staru sniegtajām iespējām, Nesiju nofotografēt nevienam vairs nav izdevies.

Varbūt DNS sekvencēšanas tehnikai būs pa spēkam gaidītais atklājums.

Zināms, ka dzīvnieki savu DNS ādas, urīna un izkārnījumu formā atstāj visur. Pētnieki plāno savākt šo DNS paraugus no Lohnesa ezera ūdens, nošķirt tos un salīdzināt ar īpašā DNS datubāzē esošajiem DNS paraugiem. Ja kāds DNS nesakritīs ar datubāzes DNS, tad būs skaidrs – tas pieder kādai jaunai dzīvnieku sugai vai Lohnesa briesmonim.