Šo zirneklim līdzīgo radījumu pētnieki atraduši kādā dzintara gabalā Mjanmā. Noskaidrots, ka tas ir 100 miljonus gadu sens - mūsdienās sastopamo zirnekļu un skorpionu attāls radinieks; turklāt tam ir aste jeb flagella.

«Jebkurš flagellai līdzīgs piedēklis pilda tādu kā sensora funkciju, proti, ar tā palīdzību dzīvnieks sajūt vidi sev apkārt,» komentēja viens no pētījuma autoriem Pols Seldens (Paul Selden).

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Ecology and Evolution», šis radījums nodēvēts grieķu mitoloģiskā tēla himeras vārdā - chimerarachne yingi. Zināms, ka himera bija radījums ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.

FOTO: Reuters/Scanpix

Līdzīgi kā himerai, arī šim radījumam ir visai neierastas ķermeņa daļas, kas sajūsmina pētniekus, jo šis atradums varētu būt nozīmīgs posms arahnīdu evolūcijas ķēdē.

Iepriekš bija atrasti senāki zirnekļveidīgie, kuriem bija astes, bet trūka tīmekļa dziedzera, turpretī vēlāk atrastajiem vairs nebija astes, bet to vietā bija tīmekļa dziedzeris. Šim radījumam ir gan viens, gan otrs.

FOTO: Reuters/Scanpix

«Tas ir iemesls, kāpēc šis jaunais atradums mums ir ļoti interesants. Izskatās, ka tas ir starpposms starp iepriekš zināmajiem zirnekļveidīgajiem to evolūcijas sākumposmā. Tas, ka šis zirneklis bija ieslēgts dzintarā, liecina, ka tas, visticamāk, dzīvojis zem koku mizas, celmos vai zem koku saknēm,» piebilda Seldens.

FOTO: Reuters/Scanpix

Pētnieki šaubās, vai šis zirneklis pratis aust tīklus, tomēr ir skaidrs, ka tas pārticis no insektiem. Tīklu tas, iespējams, izmantojis savu oliņu ievīstīšanai.