Domnīcas «Certus» vadītājs, partijas «Saskaņa» pieteiktais premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis redz sevi kā cilvēku, kas var ievest «Saskaņu» valdībā.

«Jo tikai tad, ja «Saskaņa» būs valdībā, radīsies politiskā konkurence, kas var nest tikai labus rezultātus,» intervijā «Dienai» izteicies politiķis.

Dombrovsjkis paudis viedokli, ka ilgu laiku Latvijā tiekot kultivēts stāsts, ka «Saskaņa» ir «kā piektā kolonna, ka visi Latvijas krievvalodīgie ir kaut kādi vatņiki, Krievijas aģenti utt.». Politiķa skatījumā, tas novedis situācijā, ka faktiski neviena no valdošās koalīcijas partijām nebaidās, ka varētu palikt «aiz borta». «Jo vienīgais veids, kā tām palikt aiz borta, ir - netiekot Saeimā. Ja vien tiek Saeimā un ir kādā no galvenajiem segmentiem - proeiropeiskā, reģionālā, konservatīvā un radikāli nacionālā -, riska palikt aiz borta nav. Katra šīs trīsvienības partija ļoti labi saprot, ka bez tās koalīcija nav iespējama, līdz ar to katrai no tām ir veto tiesības. Un tam, protams, ir efekts uz katras partijas darba motivāciju.»

Dombrovskis uzskata, ka pie varas esošās partijas mēģina radīt iekšējo ienaidnieku, promotēt iekšējā ienaidnieka tēlu, runāt par to, ka ir latviskas partijas un ir krievu partijas, «līdz ar to viss reducējas līdz «latvieši pret krieviem«». «Bet «Saskaņa» manā uzskatā ir vienīgā partija, kura patiesi cenšas veidot latviešu un krievu kopējo piedāvājumu, aicinot domāt par to, ko mēs varam sasniegt, ja strādājam kopā, kā kopīgi risinām tās problēmas, kuras objektīvi pastāv,» piebildis politiķis.

Viņš atzīmējis, - lai arī «Saskaņai» sagaidāms liels deputātu skaits Saeimā, diktēt noteikumus valdības veidošanā tā, visticamāk, nevarēs. «Ja, veidojot koalīcijas valdību ar «Saskaņu», pastāvēs alternatīva iespēja viegli, piecu sekunžu laikā koalīciju izveidot arī bez «Saskaņas», tad «Saskaņai» nebūs nekādas iespējas kaut ko diktēt. Protams, «Saskaņa» to ļoti labi apzinās,» sacījis Dombrovskis, «ja tiek pieļauts, ka «Saskaņa» var veidot valdību, tad izjuktu siena starp «Saskaņu» un citām partijām, līdz ar to politiskā vide uzreiz kļūtu konkurējoša un ne viena partija - ne «Saskaņa», ne kāda cita - nespētu diktēt savus noteikumus, zinot, ka iespējams izveidot citu koalīciju bez viņiem. Pazudīs monopols, parādīsies īsta politiskā konkurence.»

Dombrovskis apgalvojis, ka viņa savulaik pārstāvētajai Zatlera partijai neesot izdevies izveidot valdību kopā ar «Saskaņu», jo «viens ļoti konkrēts cilvēks nespēja dabūt ministra amatu, tā dēļ tas viss izgāzās».

Dombrovskis noliedzis, ka viņš nolēmis atgriezties politikā, jo pēc «ABLV bankas» kraha viņa dibinātā domnīca «Certus» palikusi bez finansējuma. Lai arī «Certus» bijusi izveidota, lielā mērā pateicoties «ABLV bankas» finansējumam, tai esot arī pārdesmit citi atbalstītāji.

Lai pēc Dombrovska piesliešanās «Saskaņai» «Certus» netiktu saistīta ar šo politisko spēku, esot panākta vienošanās, ka «Certus» vadību pārņems domnīcas akadēmiskais direktors Daunis Auers. «»Certus» turpinās darbu kā absolūti neitrāla domnīca,» piebildis Dombrovskis.