«Baltijas praidu» var uzskatīt par cilvēktiesību un demokrātijas pārbaudes veidu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Zviedrijas Parlamenta locekle un bijusī Eiropas lietu ministre Birgita Ulsone.

Pēc viņas paustā, «Baltijas praida 2018» gājiens šodien ir par cilvēktiesībām, kā arī par vārda un pulcēšanās brīvību. Praids esot ļoti eiropeisks pasākums, un, pēc Ulsones domām, ir ļoti svarīgi svinēt dažādību un cilvēktiesības Eiropas Savienībā (ES).

Viņa izteica cerību, ka tādi pasākumi kā «Baltijas praids» var mainīt veidu, kā sabiedrība redz lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienu, kā arī kopumā cilvēktiesību jautājumus. Šāda ietekme esot redzama Zviedrijā. «Mūsdienās Zviedrija ir ļoti liberāli domājoša valsts, bet tā tas nav bijis vienmēr. Kad es biju desmit gadus veca, apmēram astoņdesmito gadu vidū, atceros, ka Zviedrijas arhibīskaps aicināja homoseksuālus cilvēkus palikt «skapī«. Arī, kad iesaistījos politikā, deviņdesmito gadu vidū, mums nebija tik lielas praida parādes, kādas tās ir patlaban. Mums bija atsevišķi mazi pasākumi Stokholmā, bet tagad tie norisinās visās iespējamajās pilsētās,» stāstīja Ulsone.

Pēc viņas paustā, valstīm nepieciešami pionieri, kuri paver ceļu uz atvērtāku sabiedrību, tomēr arī Zviedrijā kādreiz šādu cilvēku nebija daudz. Turpretī mūsdienās praidā piedalās simtiem tūkstoši cilvēku - jauni cilvēki, seniori, cilvēki ar dažādu pieredzi. «Esmu ārkārtīgi priecīga, ka mums šādi pasākumi ir, bet kādreiz tā nebija,» piebilda politiķe, kura uzskata, ka valstīm jāsāk pierast pie pārmaiņām - dažām valstīm tas prasīs vairāk, bet citām - mazāk.

Lai valstis virzītos uz priekšu cilvēktiesību jautājumos, pēc Ulsones domām, tām nepieciešami drosmīgi politiķi, kas uzdrošinās pavērt ceļu uz atvērtību, kā arī sabiedrības atbalsts. «Jo lielāks ir sabiedrības atbalsts, jo arī politiķiem vairāk nāksies uzklausīt sabiedrības vēlmes,» sacīja Ulsone.

Viņa uzskata, ka vēlētāji ir tie, kuriem no partijām jāpieprasa tas, kas viņiem ir svarīgi. Reizēm politiķiem ir viegli paslēpties, lai nejustu spiedienu, tomēr vēlētājiem būtu jādara partijām skaidri zināmu to, ka viņi nebalsos par partiju, ja tā nerūpēsies par attiecīgās problēmas risināšanu, skaidroja politiķe.

Ulsone teica, ka Zviedrijā vairs tikai viena partija nepiedalās praidā, jo no politiķiem tiek sagaidīts, ka viņiem ir jāatbalsta šis pasākums un LGBT tiesības valstī.

Viņa uzskata, ka sabiedrība mainās, tā vairs nav tāda, kāda bija agrāk. Arvien vairāk cilvēku domā, ka ir svarīgi izvēlēties liberālu ceļu, ļaujot cilvēkiem pašiem pieņemt lēmumu par savu dzīvi. «Manuprāt, šis jautājums ir saistīts ar sabiedrības modernizāciju. Piemēram, atgriežoties pirms vairākiem gadiem, Nīderlande bija vienīgā valsts Eiropā, kur homoseksuāli cilvēki varēja apprecēties, bet tagad divās trešdaļās ES valstu viena dzimuma laulības ir iespējamas,» sacīja Ulsone.

Pēc viņas paustā, kaut arī Austrumu Eiropā un Baltijas valstīs šis process ir lēnāks, daudz kas mainās, jo cilvēki alkst pēc lielākas atvērtības.

Uz jautājumu, kas LGBT tiesību jautājumos Latvijai būtu jāuzlabo vispirms, Ulsone atbildēja, ka, pirmkārt, svarīgi būtu sakārot juridiskos jautājumus un likumus, kuri patlaban Latvijā diskriminē cilvēkus. Nav pieļaujama situācija, ka seksuālās minoritātes nav līdztiesīgas ar pārējo sabiedrību likuma acīs, norādīja Ulsone.

Vienlaikus viņa uzskata, ka demokrātiskas valsts galvenais uzdevums ir pasargāt tās iedzīvotājus, kas Latvijas gadījumā paredzētu arī Stambulas konvencijas ratificēšanu, ko viņas ieskatā Latvijai jau sen bija jāizdara.

Ulsone uzskata, ka pārmaiņām nav jānotiek lēni, jo Zviedrijas gadījums pierāda, ka desmit gadu laikā iespējams panākt milzīgu progresu, taču ar nosacījumu, ka sabiedrība izvēlas kļūt moderna.

Kā ziņots, šodien plkst.12 Vērmanes dārzā sāksies pulcēšanās uz «Baltijas Praida 2018» gājienu, kurš sāksies plkst.13 un notiks līdz pat plkst.14.30.

Kā norāda pasākuma organizētāji, šis, kā jau jebkurš praida gājiens, simbolizē LGBT kopienas un tās atbalstītāju redzamību un tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību.

Šogad praida galvenais sauklis ir «Redzi dažādību! Redzi brīvību!», un šī iemesla dēļ ikviens ir aicināts nākt un kopīgi iestāties par līdztiesību Latvijā un Baltijā, kas ir īpaši svarīgi šogad - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simtgadē. «Mūsu galvenie protesta simboli būs smaids, prieks, mīlestība, kopā būšana un ikvienu iekļaujošs varavīksnes karogs,» uzsver praida organizētāji.