Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājums privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteikto pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām negatīvi ietekmēs augstākās izglītības eksportu, atzina Latvijas Privāto augstskolu asociācijas prezidents, Biznesa augstskolas «Turība» rektors Aldis Baumanis.

Baumanis pauda ka katrs nepārdomāts satricinājums bremzē augstākās izglītības sistēmas attīstību.

Viņaprāt, IZM priekšlikums negatīvi ietekmētu augstākās izglītības eksportu. «Šādu izmaiņu gadījumā prognozēju ārvalstu studentu skaita samazināšanos, kas automātiski nozīmē ieņēmumu samazināšanos valsts budžetā kopumā un ietekmi uz tautsaimniecību atbilstoši «Certus» pētījuma rezultātiem,» sacīja Baumanis.

«Jau iepriekš priekšvēlēšanu periodā ir novēroti nepārdomāti, sasteigti lēmumi, kas pēc vēlēšanām atstāj negatīvu ietekmi uz sistēmu un tās attīstību. Arī šis gadījums vērtējams līdzīgi. Nav izvērtēta šāda lēmuma ietekme uz augstāko izglītību kopumā un ieņēmumiem valsts budžetā,» vērtēja rektors.

Baumanis IZM priekšlikumu Augstskolu likuma grozījumiem par studiju programmu valodu vērtē kā sabiedriskās domas novirzīšanu no nepārdomāti risinātā jautājuma par atgriešanos pie studiju programmu akreditācijas, «kas pašlaik iesprūdis Saeimā».

Kā ziņots, IZM rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

IZM piedāvā ļaut augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz konkrētā studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgās studiju programmas, akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019.gada 1.janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, vairs nebūtu atļauta.

Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Vienlaikus noteikts, ka ES oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piektdaļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Likums patlaban arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Visbeidzot ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.

IZM aģentūrai LETA skaidroja, ka šie grozījumi, precizējot valodas regulējumu privātajām augstskolām, izriet no nesen pieņemtā valodas regulējuma Izglītības likumā, kas noteica pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolā. Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, bet, tā kā augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, tāpēc šie grozījumi nepieciešami arī privātajām augstskolām.

Aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.

Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta sakaru institūtā, kur šajā svešvalodā studēja 86% jeb 2358 studentu. Aptuveni katrs otrais (53%) Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas students studēja krievu valodā, Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā «RISEBA» krievu valodā studēja 34% studentu, Rīgas Aeronavigācijas institūtā - 18%, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā - 17%, bet Ekonomikas un kultūras augstskolā - seši procenti studējošo.