Ar Satversmes tiesas (ST) spriedums, ka ārstniecības personu samaksa par pagarināto normālo darba laiku ir neatbilstoša Satversmei, varētu sākties jauna ēra veselības aprūpes plānošanā un finansēšanā Latvijā, sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Kā ziņots, ST savā atzinumā norādījusi, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstoša Satversmei. Iepriekš Saeima lēma pakāpeniski atteikties no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017.gada līdz 2019.gadam, bet rezultātā tika noteikts - no 2018.gada līdz 2020.gadam.

Keris norādīja, ka atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika ir komandas darba rezultāts, jo to faktiski panākusi arodbiedrība sadarbībā ar tiesībsargu. «Ja noslēguma posmā vairāk bija pamanāms tiesībsarga Jura Jansona veikums, proti, viņa iesniegtā prasība ST, tad sākotnēji vezuma vilcēji bijām mēs, jo tieši pateicoties mūsu protesta akcijai, kas notika pērn, un arī sarunām ar politiķiem, ledus beidzot sakustējās un tika pieņemtas izmaiņas Ārstniecības likumā, kas paredzēja pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika,» sacīja Keris.

Viņš norādīja, ka sākotnēji bija iecere atteikšanos veikt pakāpeniski, jo ārstniecības personu trūkums ir tik liels, ka uzreiz atteikties no šīs darba laika formas varētu nebūt iespējams. Esošo darbinieku skaits nozarē var nebūt pietiekams, lai nodrošinātu nepārtrauktu diennakts palīdzību, norāda arodbiedrības priekšsēdētājs.

Pēc viņa paustā, sākotnēji mediķi idejai par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika piekrita ar norunu, ka politiķi šajā laikā iezīmē skaidru, likumā garantētu darba samaksas pieaugšanas grafiku, proti, ka tas tiek ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā. «Diemžēl politiķi mūs kārtējo reizi piemānīja, un ST spriedums tikai parāda, ka mūsu prasība ierakstīt algu pieauguma grafiku likumā ir ļoti pareiza un tālredzīga. Tomēr, ja politiķi to nevēlas darīt, taisnība bija tiesībsargam, kurš lūdza ST vērtēt ne tikai normas atbilstību Satversmei, bet arī politiķu ilgstošo bezatbildību, risinot situāciju veselības aprūpē,» skaidroja Keris.

Keris norādīja, ka ST pierādīja, ka ne Saeima, ne valdība nedomā šo pārejas periodu, kuru no mediķiem «izkaulēja», leģitīmi izmantot darba samaksas paaugstināšanai, un šādos apstākļos pakāpeniskums zaudējis savu jēgu.

Tāpat Keris uzskata, loģisks ir arī ST lēmums izmaiņas ieviest no nākamā gada janvāra, jo tagad Finanšu ministrijai un Saeimai būs laiks konstatēt, cik daudz naudas nepieciešams, lai situāciju risinātu.