ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums par izstāšanos no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma radījis ķīli Eiropas Savienības (ES) un ASV attiecībās, jo ES līderi nav spējuši pārliecināt Trampu no līguma neizstāties, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.

Pēc eksperta domām, ES saglabāt līgumu ar Irānu ir gandrīz neiespējami, jo ASV ir lielākā pasaules ekonomika un bez ASV līgums pilnībā nedarbosies. «Uzņēmumi, kas vēlēsies sadarboties ar Irānu, būs izvēles priekšā - sadarboties ar Irānu vai ASV. Tikmēr ES lielvalstis un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni varētu mēģināt pārliecināt Irānu nedaudz mainīt vienošanos, lai ietvertu, piemēram, ballistisko raķešu darbību, draudu izbeigšanu Izraēlai, teroristisko grupējumu finansēšanu un atbalstīšanu,» teica Andžāns.

Viņaprāt, Trampa lēmums bija paredzams un nebija pārsteigums, vienlaikus tam saskatāmas gan labas, gan ne tik labas šķautnes. Piemēram, vērā ņemams esot Trampa arguments, ka vienošanās ir devusi lielāku varu Irānai un līgums nav aptvēris ballistisko raķešu attīstību. «Kad pēc vairākiem gadiem beigtos galvenie sankciju mehānismi, Irāna būtu akumulējusi vairākus finanšu resursus un spējas. tādēļ vienošanās būtībā tikai atlika šo situāciju,» piebilda pētnieks.

Eksperts arī vērsa uzmanību, ka Izraēla arvien apņēmīgāk vēršas pret Irānas objektiem Sīrijā, un militāra konflikta risks starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu no otras puses, arvien pieaug. Vienlaikus viņš skaidroja, ka ASV lēmums situācijas attīstību ir pasteidzinājis, bet nav to ierosinājis.

Taujāts vai un kā Trampa lēmums ietekmēs problēmjautājumu risināšanu ar Ziemeļkoreju, Andžāns pieļāva, ka ASV šādi parāda savu neparedzamību un to, ka izteiktie ASV draudi nav tukši, bet šī valsts ir gatava rīkoties. «Tas uz Ziemeļkoreju var radīt vēl lielāku spiedienu, līdz ar to Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam sarunās ar ASV var nākties iet uz lielākiem kompromisiem, lai saglabātu savu režīmu,» teica LĀI pētnieks.

Jau vēstīts, ka Tramps otrdien paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma.

Vašingtona atjaunos visas sankcijas, kas tika noņemtas kodollīguma ietvaros, kā arī noteiks Teherānai visaugstākā līmeņa ekonomiskos ierobežojumus, paziņoja Tramps.

ES ir «apņēmības pilna saglabāt» Irānas kodolvienošanos, neraugoties uz Trampa lēmumu no tā izstāties, otrdien paziņoja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs otrdien apliecināja, ka ir «ļoti satrauks» par ASV lēmumu izstāties no Irānas kodolvienošanās un atjaunot sankcijas.

Vienošanās «ir liels sasniegums kodolieroču neizplatīšanas un diplomātijas jomā, jo, pateicoties tam, dots ieguldījums reģionālajam un starptautiskajam mieram un stabilitātei», paziņojumā norādīja Gutērrešs.

Irānas prezidents Hasans Ruhani Trampa lēmumu nodēvēja par «psiholoģisku karadarbību» pret Irānu un pavēstīja, ka, neskatoties uz ASV izstāšanos, Irāna paliks kodollīgumā ar pasaules lielvarām. Viņš norādīja, ka vēlētos apspriest Trampa lēmumu ar līgumu slēgušajām Eiropas, Krievijas un Ķīnas pusēm.

Francija, Vācija un Lielbritānija paudušas nožēlu par Trampa lēmumu, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka «strādās kolektīvi» pie jauna plašāka Irānas līguma.

Tikmēr Latvija paudusi atbalstu turpmākai Irānas kodolprogrammas ierobežošanai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādīja, ka ES bija un ir daļa no vienošanās. Pēc viņa domām, vienošanās ir Eiropas diplomātijas tieša atbildība, tādēļ šobrīd jāvelta maksimāli centieni, lai nodrošinātu, ka Irāna neatsāk savu kodolprogrammu un tiek turpināts strādāt ar visiem vienošanās partneriem, arī ASV, Krieviju, Ķīnu un Irānu, lai rastu risinājumu, kas apmierinātu visas puses.