Pārcenšanās Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides, uzskata Saeimas Juridiskā komisijas deputāts Andrejs Judins.

Politiķis sociālajā vietnē «Twitter» publicējis savu viedokli par iecerētām regulējuma izmaiņām. Viņš uzskata, ka Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais likumprojekts paredz ievērojami paplašināt Datu valsts inspekcijas pilnvaras, «paredzot tai cita starpā arī tiesības ar tiesneša akceptu iekļūt personām piederošā īpašumā un piekļūt visa veida glabātajai informācijai - pēc būtības - veikt kratīšanas».

Judins norāda, ka būtu jāizvēlas samērīgāki risinājumi. «Likumprojektā piedāvātais ir virziens uz policejiskas valsts ar visvarenu datu inspekciju izveidi. Ja kratīšanas ir patiesi nepieciešamas, lai aizsargātu fizisko personu datus, jau šobrīd ir un arī turpmāk būs iespējams problēmas risināšanā iesaistīt Valsts policiju, uzsākt kriminālprocesu un tā ietvaros veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības, t. sk. kratīšanas,» - savu nostāju argumentē deputāts.

Viņš uzsver, ka Krimināllikumā jau ir paredzēta atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un Vispārīgā datu aizsardzības regulā nav noteikts, ka Datu valsts inspekcijas darbiniekiem būtu piešķiramas tiesības iekļūt neapdzīvojamās telpās, dzīvokļos, būvēs un citos nekustamos objektos un līdz pat 72 stundām bloķēt jebkuru telpu, lai veiktu tur apskates un piespiedu pārmeklēšanas, kā tas esot paredzēts Tieslietu ministrijas sagatavotajā piedāvājumā. Judins mudina Saeimas deputātus atbalstīt priekšlikumu izslēgt šo normu no likumprojekta.

Politiķis uzsver, ka uzraugošās iestādes pilnvarām ir jābūt samērīgām ar iespējamo likumpārkāpumu, «turklāt personas datu apstrādes normu pārkāpšana nav nedz slepkavība, nedz miljonos vērtējama krāpšana».

Reaģējot uz Judina pausto, TM vietnē «Twitter» ierakstīja, ka noteikti izvērtēs šo viedokli un turpinās sarunu Saeimā, strādājot ar likumprojektu.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma vērtē Personas datu apstrādes likuma projektu, ar kuru paredzēts aizvietot patlaban spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidro, ka jaunais likums nepieciešams, jo šī gada 25.maijā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiks sākts piemērot regulu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.