Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) un Elektronisko sakaru komersantu asociācija (ESKA) uzskata, ka, pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tiks sasniegts pretējais rezultāts, nekā bija deklarēts – ierobežot propagandas televīzijas kanālu pieejamību.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt visiem tā abonentiem pamatpiedāvājumu, kurā bez obligāti retranslējamām programmām valsts valodā vai Eiropas Savienības oficiālā valodā iekļaujamas arī papildu televīzijas programmas, no kurām vismaz 90 procenti ir televīzijas programmas, kuru saturs sākotnēji ir veidots kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) un Elektronisko sakaru komersantu asociācija (ESKA) uzskata, ka, pieņemot grozījumus, EPLL tiks sasniegts tieši pretējais rezultāts. Pirmkārt jau tiks radīti šķēršļi tādu programmu kā «3+» «CurrentTime» («Настоящее Время») izplatīšanai, kas ir pretsvars Krievijas propagandas kanāliem. Otrkārt, tā kā jebkura programma, kas sākotnēji nav veidota Eiropas Savienības oficiālā valodā, būs jālīdzsvaro ar vismaz 9 programmām Eiropas Savienības oficiālās valodās, tad maksas televīzijas abonentiem būtiski pieaugs pakalpojuma abonēšanas maksa.

Rezultātā – televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju (Operators) pamatpakās krievu valodā paliks tikai vispieprasītākās programmas: Pirmais Baltijas Kanāls, NTV Mir vai RTR Rossija, bet citu «izklaidējošo vai izglītojošo programmu» nebūs un Latvijas krievvalodīgajiem skatītājiem nebūs nekādas citas izvēles, kā skatīties tikai šīs programmas.

Šādas sekas varam redzēt jau no Lietuvas pieredzes, kur bija ieviests līdzīgs tiesiskais regulējums, kad Likumdevējs ieviesa tikai vienu kritēriju programmu nodrošināšanai pamatpakā – programmas valodu, bet programmas tematiskā ievirze nebija ņemta vērā.

Rezultātā televīzijas operatoru pamatpiedāvājumā iekļautās programmas krievu valodā neapmierinās skatītājus, viņi atteiksies no operatoru televīzijas pakām un «izmantos citus nelegālus avotus» (OTT, satelīttelevīziju utt.), lai skatītos sev interesējošas programmas.

Jau īstermiņa perspektīvā varam prognozēt, ka, pieņemot šos grozījumus, operatoru abonentu skaits būtiski samazināsies, kas savukārt ietekmēs valsts budžetā iekasētus nodokļus.