Cilvēku ar invaliditāti iespējas darba tirgū ar katru gadu pilnveidojas, tomēr viņu iesaistei vajadzētu būt daudz plašākai, sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka aug to uzņēmumu skaits, kas pieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti un ir apmierināti ar sadarbību, un tā, pēc ministra domām, ir laba ziņa.

Reirs informēja, ka, lai motivētu darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā pietiekami daudzveidīgas sadarbības iespējas darba devējiem, sākot no apmācību pasākumiem, beidzot ar subsidētajām darba vietām un darba vietu pielāgojumiem.

Ministrs skaidroja, ka darba devēji jau tagad tiek regulāri aicināti izmantot NVA pakalpojumus darbinieku atlasē darba devējam nepieciešamās konkrētās vakances aizpildīšanai. Tāpat darba devēji tiek aicināti izmantot tādu praktisku pasākumu kā iespēju apmācīt darba devējam nepieciešamos darbiniekus uz vietas uzņēmumā, kura ietvaros NVA sedz daļu no mācību un darba vadītāja izmaksām, kā arī apmaksā darba vietas pielāgojumus, ja tādi nepieciešami cilvēkam ar invaliditāti. Tas viss ļāvis katru gadu vairākiem simtiem bezdarbnieku ar invaliditāti apgūt darba tirgum nepieciešamās prasmes un sākt darba gaitas, norāda Reirs.

Attiecībā uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) iepriekš minētajiem sarežģījumiem saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar darbinieku ar invaliditāti, ministrs atzīmē, ka šī regulējuma kontekstā dažādos forumos, tikšanās un sarunās regulāri notiek diskusijas ar sociālajiem partneriem, tostarp darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un cilvēku ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām. Reirs uzskata, ka svarīgi rast iespējami veiksmīgāko un visām pusēm pieņemamāko risinājumu. Diskusijas par šo jautājumu paredzamas arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, skatot jautājumus par iespējamiem grozījumiem Darba likumā.

Reirs norāda, ka problēma ir apzināta un tiek strādāts pie tās risināšanas, tomēr vēl pavisam nesen veiktas aptaujas rāda, ka Latvijas sabiedrība joprojām ir pārāk aizspriedumaina šajā jautājumā. «Paradoksāli, ka gandrīz visi aptaujātie ir par cilvēku ar invaliditāti plašāku integrāciju sabiedrībā, arī darba tirgū, taču tajā pašā laikā redzēt viņus sev blakus darba vietā nevēlas. Tas nozīmē, ka stereotipu maiņai ir jāsakās ar audzināšanu ģimenēs, bērnudārzos un skolās,» uzskata ministrs.

Pēc viņa domām, atbalstāma ir ikviena iniciatīva, ideja, kas palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti būt sociāli aktīviem, strādāt un nopelnīt, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Pēc ministra domām, svarīgi, ka šis process norit sistemātiski, līdz ar to ieguvēji būs gan darba devēji, gan cilvēki ar invaliditāti.

LETA jau vēstīja, ka piektdien, 9.martā LTRK prezidents Aigars Rostovskis Rīgas biznesa forumā sacīja, ka uzņēmēji nelabprāt vēlas uzņemties papildus riskus un izmaksas, pieņemot darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām. «Lai pieņemtu darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, vajadzētu kādus papildus stimulus uzņēmējiem, pretējā gadījumā tikai palielinās uzņēmēja riski,» sacīja Rostovskis, norādot, ka tad, ja šādu cilvēku pieņemšana darbā dotu kādus papildus ieguvumus, uzņēmēji būtu aktīvāki.