Baltijas valstis no ASV prezidenta Donalda Trampa nedzirdēs paziņojums, kas tām paudīs spēcīgu atbalstu un vienlaikus nosodīs Krieviju. Tā kā Tramps vēloties būtiski uzlabot attiecības ar Maskavu, tad Baltija viņam drīzāk esot kā ļoti neērts piedēklis pa vidu. Tādu viedokli intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10» pauž ietekmīgā laikraksta «Washington Post» vecākais redaktors, politikas analītiķis Marks Fišers, kurš regulāri analizē prezidenta paziņojumus, lēmumus un to sekas.

«Latvija un pārējās Baltijas valstis ir palikušas ēnā prezidenta apsēstības dēļ ar Krieviju. Prezidents satraucas, ka ASV ir sliktas attiecības ar Krieviju. Jāatceras, ka viens no iemesliem, kāpēc Tramps nolēma kandidēt par prezidentu, bija viņa pārliecība, ka viņš var attiecības uzlabot un būt kontaktā ar prezidentu Putinu. Trampa domāšanā Baltijas valstis ir kā traucēklis, lai spētu gūt izrāvienu attiecībās ar Krieviju,» vērtē Fišers. Šī iemesla dēļ Baltijas valstīm šobrīd lielā mērā jāpaļaujas uz ASV Kongresa pragmatisko redzējumu par starptautisko lietu kārtību. Piemēram, pērn kongresmeņi vienbalsīgi atbalstīja sankciju pagarināšanu Krievijai, kamēr Tramps bija pielaidīgāks.

Anna Ūdre, kas šobrīd dzīvo Vašingtonā ASV Valsts departamenta jauno profesionāļu izglītības programmas ietvaros, paralēli aktīvi darbojas Baltijas valstu atbalsta grupā. Tajā ir arī vairāki desmiti ietekmīgu kongresmeņu un senatoru, piemēram, republikānis Džons Makeins. Baltijas valstu atbalsta grupa Vašingtonā attiecīgi reaģē, ja prezidents Tramps virzās mūsu reģionam neizdevīgas retorikas virzienā. «Mums ir iespēja ar tiem kongresmeņiem ļoti tuvu strādāt un runāt par tām lietām, kas ir svarīgas Baltijas valstīm. Līdz ar to mēs varam viņiem pa tiešo pateikt, ka konkrētie Kongresā izskatāmie likumprojekti vienā vai otrā veidā ietekmēs Baltijas valstis, un līdz ar to mēs jums lūdzam kā Baltijas valstu atbalstītājus balsot par vienu vai otru lēmumu. Tramps un Kongress ir divas dažādas lietas, kā mēs to esam redzējuši jau iepriekš,» saka Baltijas valstu atbalsta grupas ASV aktīviste Ūdre.

«Washington Post» politikas analītiķis zināmā mērā pat brīdina Latviju būt gatavai savlaikus atpazīt Krievijas iejaukšanos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Ja jau Krievija spējusi ļoti veiksmīgi ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu, kā pierādījuši ASV drošības dienesti, tad Krievijai Latvija būšot vēl vieglāk pārkožams rieksts. «Ir grūti iedomāties, ka krievi nejustos iedrošināti šo vai līdzīgu metodi izmantot citās valstīs. Nezinu, kas viņiem ir plānā Latvijai, bet ir skaidrs, ka krievu izmantotās metodes nav dārgas, un iejaukšanās citas valsts vēlēšanu kampaņā ir pat tehniski viegli īstenojama. Jau citas valstis ir paudušas bažas, kā Krievija izmanto sociālos medijus, lai ietekmētu politiskos procesus Francijā, Vācijā. Vairākas amerikāņu izlūkdienestu iestādes ir ļoti noraizējušās par Krievijas metodēm ietekmējot procesus mūsu sabiedroto valstīs pasaulē,» saka Fišers.

Tikmēr satraucošākais esot, ka Trampa dēļ pasaules līderu acīs ASV strauji zaudējot ietekmi. Analītiķis saka - labi, ka nav sākusies kāda globāla krīze, jo tradicionālā paļaušanās uz ASV varētu pievilt. «Nav šaubu, ka ASV ir saņēmusi milzīgu triecienu savai reputācijai un ietekmei pasaulē. Jautājumos par ekonomisko izaugsmi un drošību vairākas valstis sākušas konsultēties ar Ķīnu, nevis ar ASV kā iepriekš. Tā ir ļoti liela un pat bīstama pārmaiņa. Daudzas valstis pasaulē nopietnu lēmumu pieņemšanā vairs vispār nekonsultējas ar ASV, lai arī pirms tam mēs kopā bijām strādājuši roka rokā kā partneri un sabiedrotie. Domājams, ka viss atgriezīsies vecajās sliedēs, līdz ko Donalds Tramps pametīs prezidentūru,» norāda Fišers.

Trampa popularitātes reitings šobrīd ir nokritis līdz 39%. Šis ir viens no zemākajiem amerikāņu atbalstiem kādam no pēdējiem ASV prezidentiem. Baltā nama saimnieku ASV mēdz saukt par politisko huligānu, bet prezidentūras pirmais gads bijusi īsta drāma. Nācija esot dziļi polarizēta Trampa atbalstītājos un noliedzējos. Tramps neiekļaujas normās un tradīcijās, ar pārsteidzošiem izteikumiem šokē visu pasauli, bet viņa un administrācijas politiskie priekšlikumi reizēm tiek saukti par ksenofobiskiem un rasistiskiem. Tikmēr Latvija nepatikas mājienu no ASV prezidenta sajuta NATO iemaksu jautājumā. Drīz pēc Trampa teiktā, kāpēc ASV būtu jāaizstāv NATO dalībvalstis, kas nepilda savas saistības, Latvija strauji palielināja iemaksas 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Baltijas valstu prezidenti tiksies ar Trampu 3. aprīlī Vašingtonā.