Ir diezgan ticami, ka Jaunā Konservatīvā partija (JKP) gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu iekļūt parlamentā, tomēr tās kļūšana par lielāko partiju Baltijā triju gadu laikā būtu ļoti grūti īstenojams mērķis, pieļāva Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) dekāns Juris Rozenvalds.

Komentējot JKP notikušajā partijas sapulcē pausto, ka gada laikā partija iecerējusi kļūt par lielāko Latvijas partiju, bet triju gadu laikā - par lielāko partiju Baltijā, politologs pauda skepsi, norādot, ka neredz pamatojumu šādiem apgalvojumiem. Rozenvalds arī bija skeptisks attiecībā uz partijas plāniem veikt radikālas reformas valsts pārvaldē, proti, no pašreizējām 13 ministrijām gada laikā JKP vēlētos izveidot astoņas ministrijas, bet vēlāk, iespējams, to skaitu vēl vairāk samazināt.

«Laikā, kad bija vairāk nekā 20 ministrijas, tas bija stipri pārspīlēti, bet 13 ir pietiekams apjoms, ko var labi pārvaldīt. Jābūt ļoti nopietnam pamatojumam šādiem plāniem, kā arī norādēm, kuras jomas un kāpēc būtu jāapvieno. Samazinot ministriju skaitu līdz astoņām, rastos cita problēma, proti, vara tiktu koncentrēta ļoti neliela cilvēku loka rokās,» teica LU SZF dekāns.

Viņš skaidroja, ka pašreiz problēma ir nevis ministru skaitā, bet koordinācijā. Pēc politologa domām, salīdzinot pašreizējo valdību ar Laimdotas Straujumas (V) valdību, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) veiksmīgāk izdevies koordinēt ministru darbu, tāpēc arī viņa darbs ticis no vērtēts pozitīvāk.

Vērtējot partijas izredzes iekļūt Saeimā, Rozenvalds uzsvēra, ka procentuālais atbalsts JKP nav vērtējams negatīvi un savu lomu spēlējis arī tas, ka partija izdevīgā brīdī «pacēlusi antikorupcijas karogu» un iesaistījusi savās rindās pazīstamus cilvēkus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

«Rīgas un nacionālās vēlēšanas nav viens un tas pats. Korupcija ir svarīga tēma Latvijas iedzīvotājiem, bet tā nav galvenā tēma. Līdz šim JKP ir koncentrējusies uz antikoruptīvo retoriku, kas deva viņiem pietiekami labus panākumus pašvaldību vēlēšanās, bet neesmu pārliecināts, ka viņiem tikpat veiksmīgi izdosies šo tēmu izmantot nacionālajā mērogā,» uzskata politologs, piebilstot, ka JKP bijusi pārstāvēta reģionos un guvusi tur panākumus, tomēr lielāko uzvaru 2017.gada pašvaldību vēlēšanās partija guva tieši Rīgā.

«Nevar teikt, ka pēkšņi partija ar šādiem paziņojumiem kļūs ārkārtīgi redzama. Šie solījumi par to, ka būsim lieli un vareni, nezinu, vai būtu īstais pamats, kādēļ vēlētāji dotos un par šo partiju balsotu. Ir jādomā kāda cita darba kārtība, kas cilvēkus nodarbina un ļauj konkurēt un pastumt malā citas partijas,» uzsvēra dekāns.

Jau vēstīts, ka JKP sapulcē par premjera amata kandidātu izvirzīts partijas līderis, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns, kurš valsts pārvaldē iecerējis veikt radikālas reformas.

Bordāns partijas sapulcē uzsvēra, ka JKP mērķis ir Latvijā izveidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Lai sasniegtu šo mērķi, JKP ir iecerējusi no pašreizējām 13 ministrijām gada laikā izveidot astoņas ministrijas, bet vēlāk, iespējams, to skaitu vēl vairāk samazināt. Bordāns uzsvēra, ka patlaban ministrijas strādā atbilstoši likumam, bet turpmāk tās darbosies atbilstoši izvirzītajai «misijai».

Tikmēr JKP biedru skaits gada laikā ir palielinājies no 507 līdz 908, un tā patlaban ir ceturtā lielākā partija Latvijā, taču politiskais spēks vēlas kļūt vēl lielāks, pārspējot visas citas partijas. Kā izskanēja partijas sapulcē, gada laikā JKP iecerējusi kļūt par lielāko Latvijas partiju, bet triju gadu laikā - par lielāko partiju Baltijā. Biedru skaita ziņā JKP esot gatava konkurēt ar Lietuvas lielākajām partijām, kuru biedru skaits ir 10 000-20 000.