Gaidāmās vēlēšanas Krievijā ir politisks farss, nevis iespēja iedzīvotājiem izvēlēties valsts nākotni. Tomēr, tā kā Vladimira Putina režīms Krievijā ir izveidojis stabilu politisko sistēmu, izmaiņas šajā valstī tuvākajā laikā nav gaidāmas. Tās varētu notikt vien tādā gadījumā, ja notiktu kāds ievērojams satricinājums vai arī pret Putinu tiktu sarīkots apvērsums, sarunā ar portālu TVNET sacīja pazīstamais Baltijas valstu eksperts Edvards Lūkass.

Prezidenta vēlēšanas Krievijā paredzētas 18. martā. Par spīti tam, ka tajās piedalās vairāki kandidāti, kā, piemēram, televīzijas personība Ksenija Sobčaka vai komunists Pāvels Grudiņins, notiek vēlēšanu kampaņa un debates, Putina kļūšanu par Krievijas prezidentu apšauba tikai retais. Saskaņā ar valstij piederošā Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centra (VCIOM) 26.februārī veikto aptauju, par Putinu gatavi balsot aptuveni 70% aptaujāto.

Arī Lūkass pauda, ka pati terminoloģija «vēlēšanas» Krievijas kontekstā ir apšaubāma. Vēlēšanas nozīmē izvēli un neskaidrību, bet Krievijas sistēmā īstas izvēles nav. «Nav nekādas neskaidrības par to, ka [Vladimirs] Putins nebūs prezidents. Tas ir politiskais farss, nevis vēlēšanas». Eksperts uzsvēra, ka Krievijas iedzīvotāji ir pelnījuši labāku situāciju nekā tā, kāda tiem tā ir šobrīd. Pamatā Krievijas politiskā sistēma esot stagnējoša un nekompetenta, kas valsti neved uz priekšu, bet tieši otrādi - liek regresēt.

Opozīcijas darbības Krievijā ir apgrūtinātas, bet daudzi ar režīmu neapmierinātie ir devušies emigrācijā. «[Opozīcija] vairs nav tik aktīva. Pastāv arī iebiedēšana - mūsdienās jums jābūt visai drosmīgam, lai Krievijā ietu un demonstrētu. Jūs varat saskarties ne tikai ar aizturēšanām, bet arī ar kriminālvajāšanām un milzīgiem naudas sodiem. Jums var būt nepatikšanas darbavietā. Režīms ir arī izveidojis kaut ko tādu, ko varētu dēvēt par «represiju toleranci». Jūs varat nedaudz paust savu neapmierinātību - izsakot kritiskus viedokļus «Twitter» vai «VK». Tāpat Krievijā var lasīt zināmu daudzumu neatkarīgu mediju, kas tomēr nav galvenie plašsaziņas līdzekļi. Taču jūs nevarat rīkot protestus vai organizēties tādos veidos, kuri tiešām ir svarīgi un nozīmīgi,» sacīja Lūkass.

27 Foto
Krievijā tuvojas prezidenta vēlēšanas

Krievijā principā izveidojusies stabila sistēma, kas varētu palikt nemainīga, ja vien nepiedzīvos spēcīgu ārēju vai iekšēju šoku. Iespēja ir arī, ka pašā režīmā notiks izmaiņas, piemēram, kāda veida apvērsums pret Putinu, vai arī Krievijas līderi piemeklēs veselības problēmas. «Mans uzskats ir, ka mēs esam ar Putinu «iestrēguši» uz daudziem gadiem. Lai kā mēs vēlētos, lai lietas Krievijā mainītos, šobrīd tam īsti nav saredzams pamats,» atzina Lūkass.

Pieradums pie Krievijas provokācijām

Pēdējā laika Eiropas politikā vērojams vēlētāju atbalsts dažādām «antiisteblišmenta partijām», kuru līderi dažādos veidos ir koķetējuši ar Krievijas prezidentu. Arī Itālijas vēlēšanu iznākums, kur sabiedrības atbalsta pieaugumu baudīja eiroskeptiski noskaņotās «Ziemeļu līga» un «Pieczvaigžņu kustība», Eiropas politisko notikumu vērotājiem licis paust satraukumu par Romas iespējamu nostāšanos opozīcijā Briselei un vēlmi meklēt ciešākus kontaktus ar Maskavu.

Tomēr Lūkass, analizējot minētos notikumus, aicina nepārspīlēt ar šādiem secinājumiem. Viņš atgādināja Grieķijā 2015. gadā notikušās parlamenta vēlēšanas, kad triumfēja par kreiso radikāļu partiju dēvētā «Syriza». «Visi teica, ka [partijas līderis un tagadējais Grieķijas premjers Aleksis] Ciprs ir liels Krievijas draugs. Taču patiesībā nekas nemainījās. Grieķija joprojām atbalsta Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Arī Kiprā ir prokrieviska valdība. Tajā brīdī, kad viņi tiek konfrontēti ar transatlantiskās diplomātijas realitāti, daudzi politiķi mēdz pārdomāt savu pozīciju un tā nonāk saskaņā ar to, kāda ir Vācijai, Francijai vai citām lielajām Eiropas valstīm,» sacīja Lūkass.

Viņš gan atsevišķi uzsvēra, ka uztraucoši ir mēģinājumi šķelt Eiropas vienotību. Tāpat bažīgu ekspertu dara tas, ka cilvēki sāk pierast pie Krievijas īstenotās ārpolitikas un domāt, ka Maskava ievēro klusuma režīmu. Lūkass atgādināja nesenos notikumus Lielbritānijā, kad ar nezināmu vielu tika saindēts bijušais Krievijas izlūkdienesta darbinieks Sergejs Skripaļs, kurš dzimtenē tika notiesāts par spiegošanu britu labā un pēc četriem cietumā pavadītiem gadiem samainīts uz Apvienoto Karalisti.

«Šis nogalināšanas mēģinājums, kā tas arī izskatās, nenotiktu bez Krievijas politiskās vadības atbalsta. Es nepiekrītu viedoklim, ka Krievijā šobrīd ir klusums. Joprojām turpinās karš Ukrainā, Krievijas ofensīva Sīrijā, notiek konfrontācijas enerģētikas jomā. Tas, kas patiešām ir noticis - mēs esam pieraduši pie Krievijas rīcībām, provokācijām un cita veida sliktas uzvedības. Mēs sākam domāt par to, vai mums vajag vai nevajag uztraukties. Es par to esmu nobažījies,» atzina Lūkass.

Lūkass brīdina par Krievijas iejaukšanos Latvijas Saeimas vēlēšanās

Ņemot vērā to, ka šogad parlamenta vēlēšanas ir gaidāmas Latvijā, arī mūsu valstij būtu nopietni jāuztver iespējama Krievijas iejaukšanās, uzskata britu eksperts. «[Vēlēšanu kontekstā] Latvijai jābūt bažīgai. Tāpat kā pēdējos 25 gadus. Krievijas nauda iet iekšā Latvijas politikā, Krievija īsteno propagandu un informācijas operācijas, cenšas rekrutēt aģentus. Nedomāju, ka tas mainīsies. Maskava izvēlas samaisīt ietekmēšanas un informatīvās operācijas». Lai arī kopumā Krievija šobrīd lielāku uzmanību pievēršot Rietumbalkānu reģionam, bet Latvijas izlūkdienesti, uzmanot kaimiņvalsts nolūkus, dara visai labu darbu, tas var strauji mainīties, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, skaidroja Lūkass.

Runājot par turpmāku pieeju attiecībās ar Krieviju, britu drošības eksperts uzsvēra, ka ir jāuzlabo Eiropas spējas saprast to, kas īsti notiek šajā valstī. Šajā procesā ir noderīga Baltijas valstu pieredze. «Es vienmēr to atgādinu Rietumeiropas lēmumu pieņēmējiem. Jūs redzat to, ko citas valstis neredz, saožat to, ko citas valstis nesaož un dzirdat to, ko citas valstis nedzird. No jūsu ekspertīzes var ļoti daudz ko iegūt,» pauda Lūkass.

Ņemot vērā to, ka Krievija cenšas piekopt «skaldi un valdi politiku», ir svarīgi nedoties divpusējo attiecību virzienā, bet stingri pieturēties pie vienotas Eiropas politikas. Tik ilgi, kamēr Eiropa ir vienota, tas ir spēks ar 520 miljoniem cilvēku un IKP 20 triljonu ASV dolāru apmērā. Tam pretī Krievija var nolikt tikai 140 miljonus cilvēku un IKP 1,3 miljardus ASV dolāru.

«Mums nav jākrīt izmisumā Krievijas draudu priekšā. Mums ir jābūt piesardzīgiem un pārliecinātiem par sevi. Krievija kā ieroci izmanto naudu, propagandu un kriminālo pasauli. Taču politiskā griba Rietumos ir palikusi daudz spēcīgāka nekā pirms desmit gadiem. Aleksandra Ļitviņenko nogalināšana iesāka drošības politikas izmaiņas Lielbritānijā. Mēs esam pieredzējuši kiberuzbrukumus Igaunijai, karu Gruzijā un iebrukumu Ukrainā. Tas ļoti ievērojami ir mainījis NATO. Pats fakts, ka Latvijā ir izvietoti sabiedroto spēki, ir tam apliecinājums,» teica Lūkass.

Mainījusies ir arī Eiropas Savienība, kas sākusi ieviest efektīvu enerģētiskās drošības politiku attiecībās ar Krieviju, kādas agrāk blokam nemaz nebija, pārliecināts eksperts. Tiek veidoti gāzes un elektrības savienojumi ar Baltijas valstīm un ir izstrādāta tā dēvētā Trešā enerģētikas pakete. «Mēs redzam konkurences veidošanu «Gazprom» monopolam, un es neesmu pesimistisks šajā kontekstā,» piebilda Lūkass.