Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes paskaidrojumi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijai bija ļoti vispārīgi, bet manis saistīšana ar mafiju ir absolūti nemotivēts apzīmējums, tāpat kā lielākā daļa pārējo komisijai adresēto izteikumu, aģentūrai LETA teica «oligarhu lietas» uzraugošais prokurors Māris Leja.

Leja aģentūrai teica, ka lielākā daļa Strīķes paskaidrojumi 4.janvārī notikušās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē bija ļoti vispārīgi, kas nebija pamatoti ar konkrētiem faktiem. Tiklīdz komisijas dalībnieki uzdeva precizējošus jautājumus, tā Strīķe nekādus konkrētākus faktus nespēja sniegt.

«Komisijas sēdē tika apskatīti jautājumi par iespējamo ietekmi no malas uz kriminālprocesa virzību. Tāpēc Strīķei tika uzdoti jautājumi par to kādi ir pierādījumi šādai ietekmei. Atbildes vietā bija tikai vispārīgas frāzes un apvainojumi dažāda līmeņa tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām, kas saistītas ar šo kriminālprocesu. Strīķes apgalvojumi, ka esmu komisijas sēdē uzvedies kā «oligarhu mafijas turpinājums» ir absolūti nemotivēts manis apzīmējums. Ja es tieku saistīts ar mafiju, tad lai nosauc pierādījumus un kā mafijas ietekme uz mani tika realizēta,» retoriski norādīja prokurors.

«Turklāt ar mafiju Strīķe saistīja ne tikai mani, bet arī citas tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonas, kas saistītas ar šo kriminālprocesu. Ja šādas ziņas būtu bijušas viņas rīcībā, rodas jautājums, kāpēc viņa par šiem faktiem nav ziņojusi iepriekš attiecīgajām kompetentām iestādēm? Vai tas nav bijis viņas pienākums? Iepriekš noteikti biju labākās domās par Strīķes kundzi,» norādīja prokurors.

Prokurors norādīja, ka nepatiess ir Strīķes apgalvojums, ka viņš vairākas stundas mēģinājis uzdot jautājumus, kāpēc viņa uzdrošinājusies tik ilgi noklausīties nozīmīgus cilvēkus. «Šāda rakstura jautājumi no manas puses netika uzdoti, jo manā skatījumā svarīgākais bija noskaidrot, vai ar noklausīšanos bija pietiekami, lai uz tās pamata vēlāk iegūtu nozīmīgus pierādījumus kriminālprocesā, kā arī pārbaudīt, vai Strīķes kundzes rīcībā ir kādi konkrēti fakti saistībā ar viņas vispārīgajiem pārmetumiem par dažādu amatpersonu saistību ar mafiju,» piebilda prokurors.

Leja gan nenoliedza, ka komisijas sēdē diskusijā ar Strīķi pieminējis faktu, ka viņa mācoties no noziegumos apsūdzētām personām, kuras uz konkrētām prokuroru atbildēm bieži atsakās sniegt konkrētas atbildes. «Tāpēc es pieminēju slaveno apsūdzēto - Lembergu (Ventspils mēru Aivaru Lembergu),» piebilda prokurors.

Žurnāls «Ir» šodien rakstīja, ka Strīķe 4.janvārī izteikusies, ka, viņasprāt, «oligarhu lietā» ģenerālprokurors Kalnmeiers esot panācis ietekmi uz Leju, šantažējot viņu saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu anketā Satversmes aizsardzības birojam. Leja šādu apgalvojumu nevarēja komentēt, jo tas esot jāprasa pašai Strīķei ko viņa ar to domājusi.

Prokurors gan norādīja, ka Kalnmeieram nav bijusi ietekme uz viņa pieņemtajiem lēmumiem «oligarhu lietā». Lejam nekad nav bijušas atsevišķas tikšanās ar ģenerālprokuroru par šīs lietas izmeklēšanas un uzraudzīšanas gaitu pirms kriminālprocesa pabeigšanas. Pat tiešāko priekšnieku - virsprokuroru Modri Adleru Leja neinformēja, ka izmeklētāja gatavo lēmumu par «oligarhu lietas» izbeigšanu. «Izmeklēšanas laikā ģenerālprokurors bija piedalījies tikai kopīgajās sanāksmes, kurās piedalījās izmeklētāji un Strīķe,» piebilda Leja.

Lai arī parlamentārās izmeklēšanas komisija faktiski beigusi personu uzklausīšanu un strādā pie galaziņojuma sagatavošanas, Leja pagaidām par komisijas darbu komentārus nesniegs.

Jau ziņots, ka 4.janvārī pēc slēgtās «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (JKP) žurnālistiem paziņoja, ka komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) un prokurors Leja uzvedās kā «oligarhu (..) mafijas turpinājums».

«Pilnīgi viennozīmīgi: kā šo oligarhu taustekļi vai mafijas turpinājums uzvedās gan Sudraba, gan Māris Leja,» sacīja Strīķe, norādot, ka prokurors esot vairākas stundas mēģinājis uzdot jautājumus, kuru konteksts esot bijis, kāpēc viņa uzdrošinājās tik ilgi noklausīties tik nozīmīgus cilvēkus.

Viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā «oligarhu lietā», kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad šogad žurnālā «Ir» tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai «oligarhu lietai». Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.

Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Šobrīd dienesta pārbaudes secinājumi nodoti Drošības policijai, kura komentārus nesniedz.