Lai bērni Latvijā pārskatāmā nākotnē vairs nenonāktu institūcijās, bet gan ģimeniskā aprūpē, īpaši svarīga sabiedrības iesaiste, sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš sacīja, ka pagājušais gads raksturojams ar nozīmīgu sabiedrības iesaisti šajā procesā, turklāt gan konsultējoties ar starptautiskiem ekspertiem, gan apgūstot valstu, kuras centušās bērnu aprūpi no institūcijām pārcelt uz ģimenei pietuvinātu vidi, pieredzi, Labklājības ministrija (LM) sapratusi, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir nevis finansiāli līdzekļi, bet sabiedrības atbalsts.

Ministrs uzskata, ka 2017.gads bija nozīmīgs ar to, ka bija vērojams ļoti liels sabiedrības atbalsts, kā arī pērn dotais impulss no mediju un sabiedrības puses iekustināja problēmu risināšanu sistēmā. LM arī turpmāk meklēs risinājumus, kā bērniem nodrošināt ģimenisku aprūpi, piebilda Reirs.

Pēc viņa teiktā, sabiedrība saprot, ka vienā dienā ar rīkojumu nav iespējams visas institūcijas slēgt, un, kaut arī pērn «sperts plašs solis», lai institucionālu aprūpi pārskatāmā nākotnē valsts vairs nenodrošinātu, lai to panāktu pilnībā, veicama virkne darbu. Svarīgi atgādināt, ka valsts sadarbības partneri šajā jomā ir vecāki, kas var uzņemt bērnus - audžuvecāki, aizbildņi un adoptētāji-, tāpēc pirmais solis ir stiprināt visas šīs puses, uzsvēra Reirs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka esošā sistēma bērnu aprūpes iestādēs ir stingri reglamentēta, kā rezultātā uzmanība tiek pievērsta nevis bērna personībai, bet pamatvajadzībām. Institūcijās ir daudz birokrātisko šķēršļu, tostarp virkne atskaišu, pārbaužu un citu pasākumu, kā rezultātā bērnam netiek pievērsts tik daudz uzmanības, cik būtu nepieciešams. Šī iemesla dēļ, kamēr visiem bērniem nav iespējams nodrošināt ģimenisku aprūpi, jānodrošina bērnam un viņa attīstībai labvēlīga vide arī institūcijās.

Viens no darbiem, ko LM plānojusi sākt tuvāko divu vai trīs mēnešu laikā, ir pilotprojekts kādas pašvaldības bērnunamā, lai meklētu risinājumus, kā nodrošināt tādu bērna aprūpi, kas ne tikai nodrošinātu viņa pamatvajadzības, bet arī attīstītu personību. Pēc ministra paustā, pagaidām tā ir ideja, kurai jāatrod sabiedrības partneri - ieinteresētā pašvaldība, bērnunams un bāriņtiesa.

Ministrs arī skaidroja, ka bērnu nonākšanu institūcijās samazinās arī «SOS audžuģimeņu» ieviešana. Iecerēts, ka nepieciešamības gadījumā bērns nonāktu nevis institūcijā, bet audžuģimenē, kura ir profesionāli apmācīta un gatava bērnu uzņemt jebkurā diennakts laikā, turklāt ar jebkuru sarežģītības pakāpi, proti, gatavas uzņemt gan zīdaini, gan bērnu ar invaliditāti, gan arī vecāku bērnu. Iecerēts, ka, kamēr bērns atrodas «SOS audžuģimenē», viņam tiek meklēta audžuģimene vai adoptētājs.

Reirs uzsvēra, ka viena no šī gada labklājības nozares prioritātēm ir ģimene un bērns, un jau pērn panākti vairāki nozīmīgi soļi, lai situāciju uzlabotu, proti, apmēram 30 miljoni eiro šogad tiks novirzīti, lai ģimenēm piemaksātu par nepilngadīgo bērnu aprūpi. No šī gada 1.marta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par diviem bērniem vecumā līdz 20 gadiem būs 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem - 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu - vēl par 50 eiro vairāk.

Pēc ministra paustā, šī gada prioritārās jomas labklājības nozarē ir ģimenes un bērni, cilvēki ar invaliditāti, kā ar arī pensiju apmēra pieauguma nodrošināšana. Kaut arī šogad panākts progress visās šajās jomās, svarīgi turpināt darbu, lai nodrošinātu labvēlīgākus apstākļus ģimenēm un bērniem, uzlabotu cilvēkiem ar invaliditāti pakalpojumu saņemšanu, kā arī vēl vairāk palielinātu pensiju apmēru, jo joprojām liels skaits pensionāru saņem ļoti mazas pensijas. Ministrs ir pārliecināts, ka šogad labklājības nozarei piešķirtais finansējums ir pietiekams, lai varētu šos jautājumus risināt.