Nav sistēmas, kurā tiesībsargājošo iestāžu speciālistus sagatavotu jau no augstskolas, tādēļ šo iestāžu darbinieku profesionalitātes celšanai nepieciešams domāt par mācību iestādes izveidi, atklājot starptautiskās konferences «Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas» otro dienu sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pastāvošās problēmas un izaicinājumus, viņš norādīja, ka ļoti svarīga problēma ir sabiedrības iesaiste koruptīvo problēmu atklāšanā, taču bez tās jābūt arī speciālām metodēm un tehniskajam nodrošinājumam, kas ir otra problēma, proti, valsts budžeta iespējas atbalstīt tiesībsargājošās iestādes, tostarp KNAB.

«15 gados ir gājis dažādi. Jāatzīst, ka valdība tomēr pēdējos gados ir pievērsusies šīm problēmām un saprot, ka ir nepieciešams materiāls atbalsts, jo bez tā risināt problēmas nav iespējams. Tāpat jābūt sakārtotai normatīvai bāzei, un kvalitatīvi sagatavotiem cilvēkiem, kas apzinās sava darba vērtību un zina, ka viņa darbs tiks novērtēts. Šādu speciālistu sagatavošana jau no augstskolas nav, kas ir vēl viena problēma,» teica Kalnmeiers.

Viņš uzskata, ka valstij ļoti nepieciešams domāt pie mācību iestādes izveides, kura ilgtermiņā izstrādā mācību programmas, kurās tiesībsargājošo iestāžu profesionāļi varētu paaugstināt savu profesionalitāti. Pēc ģenerālprokurora domām, nepieciešamas arī samērotas darba slodzes, jo lielāka noslodze nozīmē zemāku kvalitāti, norādīja Kalnmeiers.

«Profesionalitāte, alga un slodze, kā arī sabiedrības iesaiste un sadarbība starp tiesībsargājošajām iestādēm ir lietas, kas nepieciešamas, lai būtu samērīgs rezultāts. Cerams, ka ir KNAB ir sācies restarts un tas būs ļoti veiksmīgs,» pauda ģenerālprokurors.

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) vērsa uzmanību, ka KNAB pastāvēšanas laikā nācies piedzīvot to, ka viena lieta ir politiķu publiski apliecinājumi, bet, atskatoties uz KNAB vēsturi, redzams, ka politiķi nereti pieņem pavisam citādākus lēmumus. Viņš pauda cerību, ka jaunā KNAB priekšnieka iecelšana amatā būs jauns atspēriena punkts KNAB un uzsvēra, ka KNAB ir nepieciešams stingrs neatkarīgs vadītājs, kurš ļauj saviem darbiniekiem darīt savu darbu neatkarīgi.

Bet KNAB priekšnieks Jēkabs Straume uzsvēra, ka viņā ir nostiprinājusies pārliecība par to, ka korupciju ir iespējams samazināt, bet tikai strādājot ciešā sadarbībā visiem kopā. Viņš aicināja visas valsts pārvaldes institūcijas sadarbībai likumdošanas iniciatīvu jomā, lai samazinātu korupcijas rašanos. «Ticu, ka sadarbojoties, tiks sasniegts nozīmīgs pavērsiens,» teica Straume.