Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadību viedokļi dalās par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, jo LR ieskatā tas būtu jāatstāj abiem sabiedriskajiem medijiem vienlaikus. Lai gan LTV neiebilst LR, tā vairāk sliecas par labu scenārijam, kas paredz, ka reklāmas tirgu pirmais atstāj LR.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē šodien Kultūras ministrija (KM) prezentēja informatīvo ziņojumu par scenārijiem sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Pirmais no tiem paredzēja saglabāt pašreizējo situāciju, otrais - nemainīt pašreizējo situāciju, izveidojot komercmedijiem atbalsta formu, trešais noteica viena sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus, kuram pēc kāda laika sekotu otrs, savukārt ceturtais scenārijs paredz, ka reklāmas tirgu abi sabiedriskie mediji pamet vienlaicīgi.

LR valdes locekle Sigita Roķe aģentūrai LETA norādīja, ka LR atbalsta tā saukto ceturto scenāriju. Viņasprāt, to ir nepieciešams darīt bez dažādiem pārejas periodiem, jo tie prasa papildu darbu, turklāt jautājums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus varētu beidzot atstāt politisko dienaskārtību.

«Mēs atbalstām, ka [sabiedriskajiem medijiem] ir pilna kompensācija un mēs aizejam maksimāli ātri no reklāmas tirgus, rēķinoties ar to, kādā veidā mēs varam sakārtot līgumus un visus pārējos jautājumus ar reklāmdevējiem,» sacīja Roķe.

Taujāta, kā viņa vērtē komisijas sēdes laikā izskanējušo iespēju, ka sabiedriskie mediji reklāmas tirgu varētu atstāt 2020.gadā, LR valdes locekle norādīja, ka termiņš ir tikai un vienīgi politiķu izšķiršanās. «Mēs varam gatavoties vienalga uz kādu termiņu. Galvenais, lai tas termiņš būtu saprotams tādā ziņā, lai mēs varam sakārtot arī savas saistības,» uzsvēra Roķe.

Viņa arī sēdes laikā klātesošajiem norādīja, ka LR gadījumā kompensējamā summa ir pietiekami liela un ir sarežģīti saprast, kuras reklāmas paliek ēterā – vai tās ir kultūras, sporta, sociāli nozīmīgas vai cita veida reklāmas. Viņa skaidroja, ka ir atbalstāma KM ideja veikt profesionālu auditu, lai skaidri noteiktu abiem medijiem nepieciešamā finansējuma apmēru reklāmas tirgus atstāšanai, jo, pēc LR aprēķiniem, aizejot no reklāmas tirgus, LR dienā atbrīvotos raidlaiks piecu stundu garumā, kura aizpildīšanai nepieciešami līdzekļi jauna, kvalitatīva satura veidošanai.

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte aģentūrai LETA sacīja, ka, viņaprāt, ir nepieciešams nodrošināt pilnīgu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, tomēr viņš neiebilstu, ja pirmais to atstātu LR un tad tikai sekot LTV. «Es domāju, ka būtu pat labi, ja LR izietu pirmais, jo tad mēs saprastu, ar kādām problēmām tas saistās – (..) kāds ir šis process, lai mēs varētu mācīties,» norādīja Belte, piebilstot, ka LTV reklāmas ieņēmumi ir lielāki nekā LR, tādēļ būtu loģiskāk, ja pirmais reklāmas tirgu atstātu radio.

Tāpat LTV vadītājs sacīja, ka versija par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2020.gadā viņam šķiet simpātiska, jo, viņaprāt, to nebūtu iespējams īstenot ātrāk. Viņš skaidroja, ka tam ir nepieciešama atbilstoša likumdošana, kuras izstrāde varētu aizņemt pusgadu vai gadu, kā arī ir nepieciešams laiks - pusgads vai gads, lai abi sabiedriskie mediji varētu sakārtot attiecības ar reklāmdevējiem.

Pēc Beltes teiktā, iziešana no reklāmas tirgus LTV būtu viens no svarīgākajiem uzņēmuma tālākās attīstības punktiem – ja 2020.gadā tiktu īstenota iziešana no reklāmas tirgus, tad LTV būtu pietiekams laiks sagatavoties 2023.gadā gaidāmajām pārmaiņām, kad ir plānota pāriešana uz augstas izšķirtspējas (HD) digitālo apraidi, kas arī ir finansējuma jautājums. «Tad šis plāns jau iezīmē mūsu stratēģiju - gan atbildību, gan darāmos darbus,» skaidroja LTV valdes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka LTV, veicot ikgadējo auditu, aprēķinājusi arī tai nepieciešamo finansējumu iziešanai no reklāmas tirgus un tas, pēc Beltes teiktā, ir lielāks nekā KM aplēses. «Auditorkompānija «KPMG» ir auditējusi mūsu aprēķinus un, saskaņā ar mūsu grāmatvedību, 2017.gadā hipotētiskā kompensējamā ir summa mazliet virs deviņiem miljoniem eiro,» sacīja Belte.

Tomēr LTV vadītājs uzsvēra, ka patlaban negribētu aprēķināto oficiāli paziņot kā nepieciešamo summas apmēru LTV iziešanai no reklāmas tirgus, jo patlaban nav notikušas diskusijas, kurās šis jautājums nav pārrunāts no juridiskās perspektīvas.

Vienlaikus Belte norādīja, ka LTV nevēlas simtprocentīgi iziet no reklāmas tirgus, lai neietekmētu tās konkurētspēju satura jomā tirgū. «Mēs gribētu iziet daļēji, atstājot sponsorēšanu kultūras pasākumos un tamlīdzīgas lietas, kas savukārt samazinās to kompensējamo summu. Tātad nebūs vairs tie deviņi miljoni – būs mazāk, bet tad tur būtu jāveic aprēķini,» uzsvēra LTV valdes priekšsēdētājs.

Gadījumā, ja mediju iziešana no reklāmas tirgus tiek īstenota 2020.gadā, tad, pēc Beltes domām, valstij jārēķinās ar ievērojami lielāku finansējuma apmēru, jo arī pēdējo trīs gadu laikā veiktie aprēķini liecina, ka LTV reklāmas ieņēmumi vai citi reklāmas darījumi dažādās jomās, tai skaitā satura licenču iegādē, ir palielinājušies aptuveni divu miljonu eiro apmērā. «Mēs esam konkurētspējīgs uzņēmums, un ar to, man liekas, ir jārēķinās, jo mēs savu tirgus daļu esam palielinājuši,» sacīja LTV vadītājs.

Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti un mediju nozares eksperti secinājuši, ka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus varētu īstenot 2020.gadā.

Atbilstoši KM aplēsēm, sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus būtu nepieciešami aptuveni pieci līdz astoņi miljoni eiro.