Politiķis un «Vienotības» priekšsēdētājs Andris Piebalgs, kurš piektdien paziņoja, ka nekandidēs uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, nav vīlies šajā politiskajā organizācijā un turpinās tajā darbu, tomēr atzīst, ka ir vīlies savās spējās panākt saliedētību.

Piebalgs portālam TVNET stāstīja, ka viņa lēmums vairs nekandidēt uz «Vienotības» valdes priekšsēdētāja amatu ir saistīts ar to, ka partijas biedri gaida radikālas pārmaiņas, kuras var panākt jauni līderi. ««Vienotībā» šobrīd ir noteiktas problēmas. Radikālas pārmaiņas var radīt jaunus līderus. Manā skatījumā jaunu līderu vadība ir jauna elpa «Vienotībai»,» teica politiķis.

Viņš atzina, ka šobrīd partiju piemeklējis sarežģīts periods un var just nemieru «Vienotības» biedros. «Lai arī tie ir tikai pieci cilvēki - jebkurā gadījumā ir paziņojums [par iespējamu jaunas partijas veidošanu] no sabiedrībā redzamiem biedriem un valde to nevar atstāt bez ievērības. Manā skatījumā tas nav galvenais iemesls pārmaiņu procesam. Taču tas raksturo to situāciju, ka to, ko es gribēju - konsolidāciju «Vienotībā», kurā ir daudz dažādu pārstāvju, kas strādā kopīgu mērķu labā, Latvijas nākotnes labā, tomēr man nav izdevies izdarīt,» pauda Piebalgs.

Vaicāts, kas ir traucējis panākt konsolidāciju «Vienotībā», Piebags norādīja, ka viņam ir grūti sniegt kādu vērtējumu, bet «acīmredzot tās bija pretrunas, kas bija pirms manis». Politiķis uzsvēra, ka starp partijas cilvēkiem nav programmatisku atšķirību vai savādāki viedokļi par kādiem likumprojektiem un situācijām. «Daži nejutās ērti pie jaunā partijas vadītāja. Šie cilvēki izteikuši viedokli, ka gribētu strādāt frakcijā. Manā skatījumā tas būs svarīgi. To varētu vienoties ar kādu speciālu vienošanos. Taču viņiem ir jākonsticionējas. Šobrīd viņi ir «Vienotības» biedri,» norādīja Piebalgs.

Tuvākajā laikā tiks sasaukts partijas kongress, kas sākotnēji bija iecerēts rudenī. Par kongresa sasaukšanas datumu partija lems pirmdien. Pats Piebalgs savu politisko nākotni plāno turpināt ar «Vienotību». «Nekādā ziņā neesmu vīlies partijā «Vienotība», esmu varbūt vīlies savās spējās saliedēt partiju,» atzina politiķis.

Ziņots, ka Piebalgs nākamajā «Vienotības» kongresā vairs nekandidēs uz partijas priekšsēdētāja amatu. Savukārt «TV3 Ziņas» iepriekš vēstīja, ka «Vienotības» «liberālais spārns» gatavojas veidot jaunu partiju, tādējādi sagaidāms, ka līdz sākotnēji septembrī paredzētajam kongresam partija sašķelsies.

Atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raidījums vēstīja, ka iespēju pamest «Vienotības» Saeimas frakciju apsver politiķe Ilze Viņķele un vēl četri tā sauktā «liberālā spārna» pārstāvji - Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Lolita Čigāne, kuri ilgstoši kritizē partijas politisko kursu un «Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ietekmi partijā.

Piebalgs par partijas vadītāju tika ievēlēts pērn 4.jūnijā politiskā spēka ārkārtas kongresā. Viņš partijas vadīšanu pārņēma no Solvita Āboltiņas. Toreiz uz partijas priekšsēdētāja amatu bija divi kandidāti - Piebalgs un Edvards Smiltēns, kurš vēlāk kļuva par «Vienotības» vadītāja vietnieku. Piebalgs iestājās «Vienotībā» 2014.gada septembrī, bet 2014.gada decembrī viņu ievēlēja partijas valdē.

Piebalgs dzimis 1957.gadā, augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Viņš strādājis par fizikas skolotāju, bijis Valmieras 1.vidusskolas direktors, deputāts rajona pašvaldībā. 1988.gadā viņš sācis strādāt Tautas izglītības ministrijā par vecāko speciālistu, bijis tautas izglītības ministrs Ivara Godmaņa valdībā.

No savienības «Latvijas ceļš» Piebalgs tika ievēlēts 5. Saeimā, viņš bija Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs, ieņēma finanšu ministra amatu Māra Gaiļa valdībā, bet demisionēja saistībā ar 1995.gada banku krīzi un nolika arī Saeimas deputāta mandātu.

Pēc tam Piebalgs bija Latvijas vēstnieks Igaunijā, bet kopš 1998.gada viņš strādāja par vēstnieku Eiropas Savienībā (ES), bija Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītāja vietnieks. 2003.gadā Piebalgs tika iecelts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES jautājumos, vadīja pirmās Latvijas izvirzītās ES komisāres Sandras Kalnietes biroju, bet tad pats kļuva par komisāru.

Piebalgs ES komisāra amatu ieņēma no 2004.gada līdz 2014.gada rudenim. Vispirms viņš pildīja enerģētikas komisāra pienākumus, bet no 2010.gada līdz 2014.gada novembrim bija attīstības komisārs.