Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļu domas saistībā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) streika prasību nākamgad par 30% palielināt kapitācijas naudas apmēru ir atšķirīgas.

Kā teica Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, kapitācijas naudas palielināšana ir «vingrinājums», kas domāts nevis ģimenes ārstiem vai Veselības ministrijai (VM), bet valdībai, kura kopumā lemj, kāds ir veselības aprūpes finansējums. «Ja viņi atkal domā - «vienam iedosim, bet citam noņemsim» - tad šī spēlīte mums ilgst jau 25 gadus, un mēs zinām, pie kā tā ir nodevusi. Tā novedusi pie tā, ka uz doto brīdi streiko apmēram 500 ģimenes ārstu,» atzina Kalējs.

Pēc viņa paustā, valdībai jāsaprot, ka nevienam nevar atņemt finansējumu, bet brīdi, kad kādam nepietiek, jāiedod tik, cik nepieciešams, lai varētu veikt «kaut cik kvalitatīvu veselības aprūpi».

Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs norādīja, ka jau zināms, ka finansējums veselības aprūpei, tostarp primārajai, ir nepietiekams, turklāt kapitācijas naudā ietverti vairāki faktori. «Acīmredzot ģimenes ārstu prasība ir pamatota uz objektīviem aprēķiniem, ka kapitācijas nauda ir nepietiekoša,» teica Kalējs.

Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidente Ilze Aizsilniece sacīja, ka kapitācijas nauda ģimenes ārstiem ir jāpalielina, un it īpaši tāpēc, lai ģimenes medicīnai piesaistītu jaunus ārstus. «Viens ir runāt par to, kā ģimenes ārsti strādā tagad un kā viņiem uzlabot darbu, bet galvenais, ka ģimenes medicīnai jāpiesaista jauni darbinieki,» skaidroja Aizsilniece.

Vienlaikus Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris, norādīja, ka kapitācijas naudas palielināšana ģimenes ārstiem nebūtu godīga pret pārējiem mediķiem, taču labs kompromiss varētu būt algas daļas palielināšana kapitācijas naudā.

Arī Latvijas Specializēto pediatru biedrības prezidente Dace Gardovska atbalsta kopējo nozares darbinieku atalgojuma palielināšanu, taču uzskata, ka kapitācijas naudas palielināšana nebūs taisnīga pret pārējiem mediķiem. «Jābūt zināmai taisnīguma pieejai šajā situācija, ir runa par algu celšanu visiem nozarē strādājošajiem, tas, kas ir vajadzīgs vēl, lai funkcionētu ģimenes ārstu prakses, dažādas citas ārstniecības iestādes, citi pakalpojumi - ir cits stāsts,» teica Gardovska.

Viņa skaidroja, ka patlaban jāiztiek ar to, kas ir, bet Latvijas veselības aprūpē trūkst cilvēkresursu, tāpēc prioritāri jāsamaksā cilvēkiem par darbu, tikai tad ir viss pārējais. Gardovska uzskata, ka, ja daļai mediķu sāks risināt pilnīgi visus jautājumus, bet pārējiem tieši atalgojumu, tas sašķels medicīnas sabiedrību.

Tādi padomes locekļi kā Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde, Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska pagaidām nav izlēmuši par savu nostāju kapitācijas naudas palielināšanā, jo vēlas vispirms iepazīties ar detalizētāku informāciju šajā jautājumā.

Stratēģiskās padomes sēde notiks rīt plkst.10 VM.

Padomes locekļu vidū ir pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas «Sustento», Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas, Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Universitātes, Latvijas Specializēto pediatru biedrības, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, kā arī LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.

LETA jau ziņoja, ka šodien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.

Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.

Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro.

Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.