Liepājas pusē pazudušā zēna gadījums turpmāk sabiedrību varētu aktivizēt reaģēšanai uz aizdomīgām situācijām, kurās nokļuvuši bērni, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, bijušais Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs Andrejs Vilks.

Eksperts uzsvēra divas iezīmes, kas raksturo šo gadījumu, proti, vecāku nepieskatīts piecgadīgs bērns pārvietojas pa ielu un ar sabiedrisko transportu, savukārt apkārtējie pieaugušie tam nepievērš uzmanību. Tajā pašā laikā tūkstošiem cilvēku brīvprātīgi devās palīdzēt policijai meklēt pazudušo zēnu.

«Zēna pazušana zināmā mērā fokusē sabiedrībā nozīmīgas problēmas. Zēns pārvietojās viens pa ielām un ar sabiedrisko transportu, un neviens sabiedrības loceklis nepievērsa tam uzmanību. Tajā pašā laikā, kad zēns jau pazudis, cita sabiedrības daļa izteikti aktīvi cenšas palīdzēt puikas atrašanā. Šī robežšķirtne ir ļoti kontrastējoša,» uzsvēra Vilks.

Viņaprāt, minētais kontrasts skaidrojams ar to, ka valstī kopumā nepastāv normālas morālas tikumiskās normas. Valstiskā līmenī institucionālais nodrošinājums bērnu tiesību aizsardzībā varētu būt pietiekams, taču bažas rada tā piemērošana reālajā dzīvē, sacīja pētnieks, piebilstot, ka šī atšķirība skaidrojama ar to, ka sociālekonomiskā situācija Rietumeiropā ir pietiekami konstanta un stabila, taču bijušajās padomju valstīs pēc neatkarības atgūšanas attīstība bijusi nevienmērīga un nestabila. Tas nosakot sabiedrības noslāņošanos, līdz ar to veicinot dažādu vērtību uztveri sabiedrībā un pieejas problēmu saskatīšanā attiecībā arī uz bērniem.

«Sociālajās grupās ir izteikta dezorganizētība, jo katrs atrod veidus, kā izdzīvot pēc saviem ieskatiem, un katram ir savi mērķi un uzstādījumi. Vienotas politikas veidošanā valsts atbalsts bērniem ir nepietiekams,» uzsvēra Vilks.

Viņš akcentēja, ka Liepājas zēna gadījums attēlo kopīgo saasināto situāciju ar bērnu tiesību aizsardzību un viņu stāvokli Latvijā. Bērns praktiski netiek uzskatīts par vērtību un Latvijas nākotni, tas vairāk paliek vecāku ziņā. «Taču vecāki ir dažādi. Man nav precīzas informācijas par Ivana ģimenes apstākļiem, taču šis gadījums varētu liecināt par to, ka nav bijušas normālas emocionāli psihiskās attiecības un gādība par šo bērnu, kurš viens pats spēj klīst apkārt bez pieaugušo uzraudzības,» norādīja eksperts.

Viņš gan aicināja sabiedrību uzmanīgi lietot terminu «nelabvēlīga ģimene», jo ne vienmēr pie šādas kategorijas pieskaitāmas ģimenes, kurām trūkst naudas bērnu uzturēšanai. «Pastāv, protams, ģimenes, kurās bērni netiek izglītoti, netiek mīlēti, mitinās kriminālajā subkultūrā. Tajā pašā laikā ir ģimenes, kurām trūkst materiālo resursu, taču ģimenē valda normālas attiecības un atbildība par bērnu nākotni,» uzsvēra Vilks.

Ņemot vērā minēto, Vilks uzskata, ka aktīvākajai sabiedrības daļai šis bērna pazušanas gadījums varētu būt motivējošs faktors, lai turpmāk reaģētu uz kādām aizdomīgām situācijām, kurās iesaistīti bērni.

Jau ziņots, ka Liepājas pusē policija un brīvprātīgie desmit dienas meklēja bezvēsts pazudušu piecus gadus vecu zēnu, kurš no savas dzīvesvietas Liepājā, Pāvilostas ielā, bija izgājis 1.jūlijā ap plkst.8.30. Policija bija noskaidrojusi, ka puika viens pats, visticamāk, sajaucot pieturvietas, aizbraucis ar autobusu Grobiņas virzienā.

Vakar vakarā pazudušais zēns tika atrasts miris Grobiņas novada Dubeņos meža masīvā brikšņos. Pēc policijas sniegtās informācijas, šobrīd viss liecina, ka pareiza bijusi iepriekš izvirzītā versija par to, ka bērns varētu būt klīdis viens un apmaldījies.