Rīgā būtu jākārto ne tikai latviešu, bet arī mazākumtautību skolu tīkls, pārliecināts pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Apskatot galvaspilsētas skolu tīklu, Turlajs secinājis, ka Rīgā ir 28 mazākumtautību un 19 latviešu skolas, kurās jau tagad netiek izpildīti Rīgas domes noteiktie kritēriji par 22 skolēniem klasē, turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījums ir, ka jābūt vismaz divām paralēlklasēm.

«Domāju, ka ir pilnīgi nepieņemami tas, ka Rīgas dome šobrīd apsver tikai stāstu par Pļavnieku ģimnāziju un skolu Bolderājā, taču nav dzirdams, ka kaut kāda optimizācija notiks arī mazākumtautību skolu skaitā. Drīzāk domāju, ka varētu būt otrādāk – lielāka aktivitāte, lai uzlabotu latviešu valodas mācīšanu,» norādīja Turlajs.

Aģentūrai LETA Turlajs uzsvēra, ka Rīgā pavisam noteikti jāķeras gan pie latviešu, gan arī mazākumtautību skolām, taču «normāli būtu, ka tas notiktu vismaz proporcionāli».

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), lai gan izvairīgi, taču sarunā ar aģentūru LETA neizslēdza, ka skolu tīkla kārtošanas process atkarīgs no «pašvaldības politiskā krāsojuma».

Viņš norādīja, ka jebkuras skolas apvienošana pašvaldībai ir sāpīgs lēmums - pašvaldība grib būt populāra vēlētāju acīs. «Dzirdam pietiekami daudz protestu no tiem vēlētājiem, kuriem ne tik daudz rūp bērnu izglītības kvalitāte, cik tas, vai bērns ir pie vietas. Saprotu pašvaldību netīksmi pret šīm darbībām, kārtojot skolu tīklu,» teica ministrs.

Ministrija un karšu izdevniecība «Jāņa sēta» izstrādājusi ģeotelpiskās plānošanas platformu «Skolu karte», kas sniedz informāciju par vairāk nekā 600 vispārizglītojošajām skolām Latvijā, to kvalitātes un kvantitatīvajiem rādītājiem.

Karte pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā un portālā «izm.kartes.lv».