«Oligarhu sarunas» varētu izvērtēt Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija, sacīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Vaicāts, vai VL-TB/LNNK atbalstītu «Vienotības» aicinājumu par šo lietu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, Bērziņš norādīja, ka, ņemot vērā «Vienotības» frakcijas pārstāvja pieredzi vadot iepriekšējo parlamentāro izmeklēšanu, ir jautājums, kāpēc šo uzdevumu labāk neuzticēt Korupcijas novēršanas apakškomisijai.

Iepriekšējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju vadīja «Vienotības» frakcijas deputāts Veiko Spolītis, kura darbs noslēdzās bez galaziņojuma pieņemšanas.

Ja «Vienotības» pārstāvji uzskatītu, ka apakškomisiju nevar turpināt vadīt deputāts Aleksejs Loskutovs (V), tad viņa vietā politiskais spēks var rosināt ievēlēt Andreju Judinu (V), skaidroja Bērziņš. Apakškomisijai neuzņemoties šī jautājuma izvērtēšanu, rastos jautājumi par tās funkcijām un vai tā, iespējams, nav jālikvidē, norādīja politiķis. «Oligarhu sarunu» vērtēšanai lietderīgāk izmantot jau esošu formātu.

Par «Vienotības» priekšlikumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju nacionālā apvienība spriedīs frakcijas sēdē trešdien, 12.jūlijā, plkst.14.

Attiecībā uz viesnīcā «Rīdzene» notikušajām sarunām nacionālā apvienība no tiesībsargājošajām institūcijām pēc iespējas ātrāk sagaida skaidrojumu, vai publicētie dialogi ir autentiski, kā arī, vai un kāds pamats bijis izbeigt kriminālprocesu, pie kura sākšanas un vešanas savulaik klāt bija pašlaik Jaunajā konservatīvajā partijā esoši politiķi, norādīja Bērziņš.

Kā ziņots, «Vienotība» aicinās koalīcijas partnerus izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par tā dēvētajām «oligarhu sarunām», pēc Saeimas valdes un frakcijas sanāksmes 5.jūlijā sacīja partijas vadītājs Piebalgs. Par tās vadītāju varētu iecelt Judinu.

Jau vēstīts, ka viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.