Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), neatbalstot grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nostiprinātu Ministru kabineta (MK) tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs, iet pretēji valdības uzstādījumiem un bremzē izglītības reformu, pārliecināts partijas «Vienotība» priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Smiltēns sacīja, ka viņam bijusi ļoti liela neizpratne par balsojumu, kurā vairums ZZS deputātu vai nu balsoja pret vai arī atturējās.

«Man ir ļoti liela neizpratne par šādu balsojumu, jo koalīcijas padomē tas tika ļoti detalizēti izrunāts, turklāt nevis vienā, bet vairākās sēdēs. Līdz ar to visi bija informēti,» teica Smiltēns.

Viņš akcentēja, ka Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) ir ļoti tieša sadarbība ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V), kurš veicot vērienīgāko reformu izglītības sistēmā, kāda pēdējā laikā vispār bijusi.

«Neizpratne ir par to, ka nāk ZZS ar savu balsojumu, kur tikai daži deputāti balso par, bet pārējie nebrīdinot aiziet pilnīgā pretrunā ar premjera uzstādījumu un to, ka esam parakstījuši arī vienošanos, ka veiksim reformas izglītībā. Patlaban ZZS bremzē izglītības reformu,» uzsvēra Smiltēns.

Reformas izglītībā ietvertas valdības rīcības plānā un deklarācijā, skaidroja deputāts, piebilstot, ka ZZS šādā gadījumā aizgājusi pilnīgi pretēji premjera un šīs valdības uzstādījumiem.

Politiķis sacīja, ka šis jautājums tiks skatīts pirmdienas koalīcijas sēdē, jo tas bija pilnīgi negaidīts solis no ZZS. Pirmdien valdošo partiju sēdē koalīcija sapratīšot, kādi būs nākamie soļi saistībā ar likuma grozījumu virzīšanu.

«Ja mēs pieprasām, lai mums būtu jaunie fiziķi, ķīmiķi, uzņēmēji un spēcīgi cilvēki nākotnē, lai varētu visiem bērniem nodrošināt kvalitatīvu izglītību, tad, balsojot pret šādiem grozījumiem, aizraujam Latviju desmit gadus pagātnē. Esmu ļoti sašutis par to, kas notika,» pauda Smiltēns.

Kā ziņots, Saeima noraidīja grozījumu veikšanu Vispārējās izglītības likumā, kas nostiprinātu MK tiesības noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs vidējās izglītības pakāpē.

Noraidītie grozījumi valdībai būtu devuši tiesības arī noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu minētajā izglītības līmenī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

Vispārējās izglītības likumā MK kompetenču vidū nav tieši atrunāta iespēja noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs vidējās izglītības pakāpē, taču reizē patlaban normatīvajā aktā noteiktas vairākas MK kompetences. To vidū ir iespēja noteikt kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju izglītības iestāžu pedagogiem, kā arī noteikt kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi.