Viesītes novada pašvaldība Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un vairākām Saeimas frakcijām nodevusi vēstuli ar aicinājumu pārskatīt pētījuma «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā» rezultātus un iepazīties ar vietējo situāciju, noskaidroja aģentūra LETA.

Pašvaldības un Viesītes vidusskolas vadība vēstulē pauž neizpratni par pētījumā ieteikto Viesītes vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu. Vēstules autori uzsver, ka novadā, salīdzinot ar tuvējiem Aknīstes un Neretas novadiem, ir lielākais iedzīvotāju un audzēkņu skaits vidusskolā. Tāpat pašvaldība kā argumentus izmanto labus centralizēto eksāmenu rezultātus, dažādus skolā īstenotos projektus, sasniegumus olimpiādēs un citos konkursos.

«Mēs uzskatām, ka IZM pasūtītā pētījuma rezultāti nav objektīvi un saprotami, jo tiem par pamatu ņemti dažādu mācību gadu rezultāti, bet tie apskatīti viena gada griezumā,» piebilsts vēstulē, skaidrojot, ka izglītojamo skaits ir ņemts par 2016./17.mācību gadu, bet eksāmenu rezultāti - par 2015./2016.mācību gadu. Pašvaldība uzskata, ka pārskats par vienu mācību gadu nevar būt par pamatu tik svarīgu lēmumu pieņemšanai kā skolas reorganizācija, jo pētījumā neparādās dinamika, netiek skatīti vietējie apstākļi, aptaujāti iedzīvotāji un pašvaldība.

Viesītes novada domes priekšsēdētāja Alfona Žuka («Viesītes novads - mūsu mājas»), Viesītes vidusskolas direktora Andra Baldunčika un skolas padomes priekšsēdētāja Pētera Līciskas parakstītajā vēstulē norādīts, ka pētījumā pieminētais ceļu stāvoklis un ekonomiskie rādītāji nav izšķirošais faktors skolas reorganizācijai. Vēstules autori ir pārliecināti, ka reorganizācijas gadījumā Viesīti pametīs daudzas jaunas ģimenes ar bērniem un jaunieši, apsīks jauniešu sabiedriskās aktivitātes.

«Ceram, ka pētījuma rezultāti tiks pārskatīti, izvērtēti, tiks izzināta vietējā situācija un pieņemti pamatoti lēmumi,» IZM vadību un Saeimas deputātus aicina pašvaldība.

Jau vēstīts, ka pētnieki iesaka Viesītes vidusskolu pārveidot par pamatskolu, uzsverot, ka apmierinošais obligāto centralizēto eksāmenu indekss - 52,4% - nevar tikt uzskatīts par argumentu, lai vidusskolas pastāvēšana būtu ekonomiski pamatota. Autori paredz, ka vidusskolēni mācības turpinās Neretā vai Jēkabpilī.