Kuprava ir ne vien mazākais Latvijas pagasts, bet arī viena no iespaidīgākajām kandidātēm uz Latvijas galvenās spoku pilsētas statusu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, vietējā drenu cauruļu rūpnīca pārtrauca savu darbību un bez darba palika lielākā daļa pagasta iedzīvotāju. Vairums pagasta iedzīvotāju Kupravu ir atstājis, tādējādi kādreizējā māla ieguves vietā šobrīd slejas faktiska spoku pilsēta.

Kupravas pagasts pēc platības ir ne tikai mazākais Viļakas novadā, bet arī visā Latvijā. Pagasta teritorija ir 3,7 kvadrātkilometrus liela, bet iedzīvotāju skaits 2014. gadā bija 446. Patiesībā pagastā iedzīvotāju skaits varētu būt daudz mazāks, jo daudzi cilvēki, kas šeit ir deklarējušies uz vietas tur nedzīvo.

Aizvadītā gadsimta sākumā Kuprava bija neliels ciems pie dzelzceļa stacijas. Padomju gados tika nolemts, ka šajā vietā ir jāierīko drenu cauruļu rūpnīca, jo apvidū ir ievērojamas māla atradnes. Pie fabrikas izauga arī paliels pilsētciems, kurā uz dzīvi apmetās cilvēki no visas savienības. Ziedu laikos Kupravā dzīvoja teju trīs tūkstoši cilvēku.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, māla atradņu izmantošana tika pārtraukta -Kupravas drenu cauruļu rūpnīca savu darbību izbeidza 1992. gada pavasarī, bet 1994. gadā ar Zemkopības ministrijas pavēli tā ar visiem parādiem tika nodota pašvaldībai. Savukārt 2000. gadā māla ieguves karjeras tika privatizētas. Laikam ejot iedzīvotāji Kupravu pameta, atstājot drupās gan bijušās rūpnīcas ēkas, gan vairākas daudzdzīvokļu mājas.

42 Foto
Kuprava - Latgales spoku pilsēta

Māla atradnes šobrīd atrodas Susāju pagasta teritorijā un to kopējā platība ir aptuveni 160 hektāru liela. Viļakas novada pašvaldība norāda, ka šīs ir lielākās pētītās māla atradnes Baltijas valstīs un to krājums novērtēts 3,7 miljonu kubikmetru apmērā. Māls ir piemērots ķieģeļu ražošanai, drenu caurulēm un būvkeramikai.

Kupravas pagasta pārvalde informē, ka esošie Eiropas Savienības (ES) projekti neparedz naudas līdzekļus bīstamo un degradējošo ēku nojaukšanai. Tomēr tiek gatavots projekts sadarbībā ar Vides dienestu, par ar mazutu piesārņotās teritorijas utilizāciju.

Teju puse no Kupravas iedzīvotājiem (aptuveni 48%) ir latvieši. Vēl pagastā dzīvo krievu, ukraiņu, baltkrievu un citu tautību iedzīvotāji. Ciemata centrā atrodas daudzdzīvokļu mājas, pagasta pārvaldes ēka, aptieka, veikals un feldšerpunkts, bet lielu daļu aizņem bijušās rūpnīcas grausti. Tā kā dzīvojamais fonds atrodas pašvaldības pārziņā un ir brīvi dzīvokļi, tie tiek piedāvāti sava novada un citu novadu iedzīvotājiem.

Par spīti depresīvajai videi, Kupravas iedzīvotāji saglabā un kopj nemateriālo kultūras mantojumu. Te darbojas Kupravas etnogrāfiskais ansamblis, kurš piedalās pagasta kultūras pasākumos. Tāpat pagastā darbojas bērnu vokāli instrumentālais ansamblis «Strautiņš».

Viļakas novada dome uzsver, ka pamazām notiek pagasta sakārtošana. Tiekot rīkotas aktivitātes, kas sekmējot mazākumtautību apguvi, nacionālās identitātes saglabāšanu, tiek īstenoti Nodarbinātības Valsts aģentūras projekti, notiek meistardarbnīcas tradicionālā dziedāšanā. Sabiedriskās aktivitātes organizē biedrība «Varavīksne» un pagasta pārvalde. Kupravā ir rekonstruēta siltumtrase. 2011. gada vasarā noslēdzās siltumnoturības uzlabošanas pasākumi (90 dzīvokļu ēkas fasādes siltināšana, logu, durvju un jumta nomaiņa) sociālajai dzīvojamajai mājai «Alejas» Kupravas ciemā.

Tāpat tiek turpināta ielu un ceļu sakārtošana un ūdenssaimniecības attīstība Kupravas ciemā.