Atstājot uz galda vārītus cīsiņus, mušas oliņas tajos var sadēt pusstundas vai pat vēl īsākā laikā. Turklāt siltā, mitrā laikā, kāds ir šovasar, mušas ir īpaši aktīvas. Tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, gaļas produkti jāuzglabā atbilstoši – hermētiski jānosedz ar plēvi un jāieliek ledusskapī, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Inga Skādule.

Ēda svaigus un vārītus

Kāds TVNET lasītājs piedzīvoja nepatīkamus brīžus, uzvārīto cīsiņu sašķeltajos galos ievērojot oliņas. Sagriežot cīsiņus ar nazi, viņš tajos atrada dzīvus tārpus. Sākumā vīrietis uzskatīja, ka tārpi produktā iemetušies pirms tā derīguma termiņa beigām, un ar sūdzību vērsās AS «Rīgas miesnieks».

Izvērtējot klienta iesniegto sūdzību, kā arī attēlus un videoierakstu, uzņēmumā secināja, ka produkta bojāšanās iemesls varētu būt nekvalitatīvi aiztaisītas iepakojuma šuves, kā rezultātā insekts ir saskāries ar produktu transportēšanas vai uzglabāšanas laikā.

Ņemot vērā, ka vīrietis cīsiņus sākumā ēda gan nevārītus – tieši no iepakojuma, gan vārītus, un atzina, ka

«pēdējos, kas palika pāri, izdomāju uzvārīt»

, visticamāk, viņš pārkāpa uzglabāšanas nosacījumus, kas minēti uz iepakojuma, tāpēc neviens cits, izņemot viņu pašu, nav vainojams tajā, ka gaļas produktā ieperinājās tārpi. Vīrietis vēlāk arī pats atzina, ka kļūdījies, pārāk ilgi vārītos cīsiņus atvērtā veidā uzglabājot katliņā.

FOTO: TVNET lasītājs

Patīk olbaltumvielas un ūdens

Iegādājoties veikalā gaļas produktus, jāpievērš uzmanību tam, vai iepakojums nav bojāts, norāda PVD speciāliste. Ja iepakojums ir bojāts, produktam var piekļūt insekti. Turklāt atvērtā iepakojumā straujāk attīstās mikroorganismi. «Ir jāievēro uz iepakojuma ražotāja norādīto produkta uzglabāšanas temperatūru – parasti 2-6 grādi. Tas attiecas uz visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, arī sieriem un pastētēm,» stāsta Skādule.

FOTO: TVNET lasītājs

Ne velti dzīvnieku izcelsmes produkti tiek uzskatīti par potenciāli bīstamākiem nekā, piemēram, maize. Tajos ir olbaltumvielas, kas vajadzīgas ne tikai mums, bet arī dažādiem insektiem un kukaiņiem.

Bojāšanās procesam vairāk pakļauti tie tie gaļas produkti, kuru sastāvā ir vairāk ūdens, un tādi ir cīsiņi. Mazāk bīstami šajā ziņā ir, piemēram, kūpinājumi.

Lai mikroorganismi strauji attīstītos, būtiski, lai olbaltumvielas būtu kopā ar ūdeni. Lai kavētu mikroorganismu augšanu, būtiskākais ir temperatūras režīms. Turklāt jānodrošina, lai pārtikas produktam nepiekļūst insekti.

Iztvaikojot ūdens piesaista insektus

Ja iepakojumu atver un atstāj desiņas virtuvē, siltās dienās nevajag ilgu laiku, lai atlidotu mušas un iedētu cīsiņos vai citā produktā oliņas.

«Ja pēc vārīšanas cīsiņos vēl bija dzīvi tārpi, tas nozīmē, ka cīsiņi netika izvārīti – tikai apsildīti,»

saka eksperte, vērtējot iepriekšminētā vīrieša sūdzību, ar kuru viņš vērsās arī PVD. Ja cīsiņus uzvāra, noceļ vāciņu un atstāj, dziestot iztvaikojošais ūdens piesaista insektus.

FOTO: TVNET lasītājs

Tomēr ne insekta oliņas, ne kāpuri cilvēka organismam nekādu skādi nenodara.

Tārpi – tie ir olbaltumvielas!

Problēmas ir vairāk ētiskas. Ne velti pasaulē aizvien vairāk tiek runāts par globālo problēmu, tādu kā bads, mazināšanu, pārtikā sākot lietot kukaiņus un tārpus.

Skādule norāda, ka mikroorganismus, kas var izraisīt veselības problēmas, pārnēsā mušas. Nosēžoties uz cīsiņa, tās uz tā atstāj ne tikai oliņas, bet arī mikrobioloģisko bagāžu.