Šovakar soctīklus sāk apceļot kāds patiesi jauks stāsts par izpalīdzīgiem cilvēkiem tepat Latvijā. Tiesa gan, tie nebija latvieši, bet gan te dislocētie NATO karavīri. Protams, lietas nevar vispārināt un arī mūsu pašu vidū ir tūkstošiem palīdzēt gribošu cilvēku, tomēr ainiņu «iz dzīves», kādi esam, gan varam atpazīt.

«Cik jauki, ka piecēlās vesels galds amerikāņu karavīru un ar «Please, let us help you, mam!» ne tikai aiznesa manu paplāti, atnesa barošanas krēsliņu, pajokoja ar Bea un pat manai somiņai pieriktēja krēslu. Lai mums visām izdodas izaudzināt tik sirdsgudru un iejūtīgu nākošo latviešu paaudzi!» Ar šādu jauku un daudz ko pārdomāt rosinošu vēlējumu ieraksta autore beidz savu stāstu.