«Tik košā krāsā redzu pirmo reizi,» par zilaļģēm, kas savairojušās Rīgas jūras piekrastē, saka Latvijas Universitātes Hidrobioloģijas katedras vadītājs Ivars Druvietis. Veselībai potenciāli bīstamo cianobaktēriju jeb zilaļģu savairošanās tieši saistīta ar cilvēku radīto kaitējumu videi - atkritumu nokļūšanu ūdenī.

Zilaļģes ir Vecāķu, Daugavgrīvas, Vakarbuļļu peldvietās, tāpēc speciālisti aicina iedzīvotājus atturēties no peldēšanās šajās vietās. Druvietis norāda, ka īpaši bīstamas aļģes kļūs, kad sāks pūt.

«Īpaši būtu jāuzmana bērni, lai, bradājot pa ūdeni, viņi zilaļģes neiebāztu mutē.

Sekas var būt visdažādākās – caureja, vemšana, alerģija, izsitumi.

Aļģes ir potenciāli toksiskas – ja tās nokļūst neliela dzīvnieka organismā, tas var aiziet bojā,» stāsta eksperts, norādot, ka saimniekiem vajadzētu uzmanīt savus suņus, kas skraida gar jūru. Zilaļģes var nodarīt nopietnu kaitējumu arī pieaugušam cilvēkam – reakcija atkarīga no organisma jutības.

«Cianobaktērijas ir pie aļģēm piederoši mikroorganismi. Kad to ir daudz, mēs tos redzam kā kopā salipušus bumbulīšus. Visbiežāk zilaļģes savairojas vasaras otrajā pusē, kad ūdens temperatūra ir virs 20 grādiem un sīkajiem organismiem ir ar ko baroties – ūdenī ir slāpeklis un fosfors.» Profesors skaidro, ka slāpeklis un fosfors ūdenī rodas cilvēku darbības rezultātā.

«Dažādi mazgāšanas līdzekļi, piemēram, veļas pulveris un citi atkritumi, kas jūrā ienāk no Daugavas, Lielupes, kuģu attīrīšanas iekārtām,» aļģu izcelsmes ķēdi skaidro profesors.

Sekojošā, jau smagākā aļģu izplatīšanās stadija ir, kad ūdenī samazinās skābeklis un aiziet bojā zivis.