Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pieteikumā Satversmes tiesai (ST) nebija iekļauts juridiskais pamatojums tam, kādā veidā apstrīdētās Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma normas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kas varētu atrasties vienādos un salīdzināmos apstākļos, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Pieteikumā ST ģenerālprokurors vērsa uzmanību uz to, ka patērētāji ir spiesti apmaksāt dotēto enerģiju atkārtoti - gan kā elektrības lietotāji, gan kā pakalpojumu saņēmēji vai preču pircēji. Taču ST ieskatā apgalvojums, ka «atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem un koģenerācijai ir piešķirtas selektīvas priekšrocības» nav uzskatāms par juridisko pamatojumu tam, ka apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi. ST lēmumā arī minēts, ka pieteikumā nav norādīti juridiski argumenti tam, vai atšķirīgā attieksme ir noteikta ar likumu, un tam, kāpēc tā pārkāptu samērīguma principu.

Ģenerālprokurora pieteikumā ST arī minēts, ka, piešķirot atsevišķai komersantu grupai privilēģijas saņemt savas komercdarbības finansiālu atbalstu, kuru rezultātā sniedz visa sabiedrība, tiekot pieļauta sabiedrības diskriminācija. Savā atteikumā ST skaidroja, ka diskriminācijas gadījumā atšķirīga attieksme ir balstīta uz noteiktiem aizliegtiem kritērijiem, kuru izmantošanas attaisnojamība var atšķirties, ņemot vērā gan katra kritērija specifiku, gan arī konkrētās lietas faktiskos apstākļus. Ģenerālprokurora pieteikumā ST netika norādīts, uz kādu no kritērijiem, kas būtu uzskatāms par aizliegtu vai nepieļaujamu, izskatāmajā gadījumā varētu būt balstīta atšķirīgā attieksme.

Tāpat ģenerālprokurors norādīja, ka Satversmes 105. panta otrais teikums «nedod tiesības iekasēt no sabiedrības finanšu līdzekļus, lai uzturētu īpašumu». Apstāklis, ka personas īpašumā ir ražošanas iekārtas, nedodot tiesības tās uzturēt uz sabiedrības rēķina. ST savā lēmumā secināja, ka pieteikumā nav norādīts tas, kādus pienākumus apstrīdēto normu kontekstā minētā Satversmes norma uzliek likumdevējam, un nav sniegti juridiskie argumenti tam, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. panta otrajam teikumam.

Šo iemeslu dēļ ST secināja, ka ģenerālprokurora pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma prasībām.

Pats Kalnmeiers pirmdien Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmdien saņēmis ST lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. «Tiesa uzskata, ka nav pietiekams juridisks pamatojums, kāpēc normas neatbilst,» norādīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers savas domas nav mainījis un joprojām uzskata, ka OIK netaisnīga sistēma. ST lēmums gan nenozīmējot, ka prokuratūra «iemetīs plinti krūmos». «Vērtēsim iespēju, vai varam ko papildus izlobīt un darīt,» piebilda ģenerālprokurors.

Jau ziņots, ka Kalnmeiers aprīlī iesniedza ST pieteikumu par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei. Prokuratūrā, atbilstoši Prokuratūras likumam, tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstība Satversmei. Prokuratūra pārbaudi sāka pati pēc savas iniciatīvas. Pārbaudes rezultātā, izmantojot ST likumā noteiktās tiesības, ģenerālprokurors ST iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par neatbilstošu Satversmei.

Ģenerālprokurors tika minējis divus Satversmes pantus, proti, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Tikmēr 14.martā Saeimas Pieprasījumu komisijas noraidīja deputāta Ivara Zariņa (S) un citu «Saskaņas» parlamentāriešu iesniegtos pieprasījumus ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) skandālu, taču komisija nosūtīja vēstuli un visus materiālus ģenerālprokuroram, lai prokuratūra varētu izvērtēt OIK skandāla jautājumu.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz šā gada 1.augustam uzdots sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Tāpat vēstīts, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.

EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.