Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās divus likumprojektus, kas paredz tiesības Rīgas Ekonomikas augstskolai un Rīgas Juridiskajai augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā, kā arī ļaut rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistu arī bez atbilstošām latviešu valodas zināšanām.

Šos likumprojektus parlamentā iesniedza «Vienotības», kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Šonedēļ priekšlikumi par regulējuma izmaiņām apspriesti koalīcijas sanāksmē, un nacionālā apvienība pauda noraidošu viedokli. Tomēr šodien Saeimas sēdē abi likumprojekti nodoti izskatīšanai komisijās bez iebildumiem.

«Vienotības» frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri iepriekš skaidroja, ka ar grozījumiem Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā piedāvāts risinājums situācijai ar augstskolas rektoru, kuru pašlaik nav iespējams apstiprināt amatā spēkā esošā regulējuma dēļ.

Grozījumi likumā paredz noteikt, ka augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētajām personālam nav piemērojamas prasības par valsts valodas zināšanām. Augstskolas rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Līdzīgu likumdošanas risinājums paredzēts arī attiecībā uz Rīgas Juridisko augstskolu.

Telekanāls LNT iepriekš vēstīja, ka valdība Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā joprojām neapstiprina rektora amata kandidātus, jo viņi neprot latviešu valodu likumā noteiktajā līmenī. Rīgas Juridiskās augstskolas izvirzītajam rektora amata kandidātam Melam Kenijam gaidīšana ir apnikusi, tāpēc savu kandidatūru viņš atsaucis, un augstskola kā speciālistu viņu ir zaudējusi.

Pašreizējā regulējuma dēļ izglītības ministrs jau ilgāk nekā gadu valdībā nevirza lēmumu par esošā rektora Andersa Pālzova atkārtotu apstiprināšanu amatā, līdz ar to Pālzovs turpina vadīt augstskolu, lai gan tam nepieciešamo atbalstu valdībā nav saņēmis.