Lai noteiktu pērn Latvijā pirmo reizi konstatētās ozolu akūtās kalšanas izplatību, meža nozares pārstāvji šogad līdz jūnija sākumam Latvijas teritorijā kopumā veikuši 389 ozolu audžu apsekojumus, kuru rezultātā trīs vietās Kurzemē konstatēta ozolu akūtā kalšana, aģentūra LETA uzzināja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).

VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre atgādināja, ka, ņemot vērā ozola ekoloģisko, ekonomisko un sociālo nozīmi Latvijā, meža nozares pārstāvji apsekoja ozolu mežus Latvijas teritorijā galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, kur pagaidām pastāv augstāks baktērijas izplatības risks, lai novērtētu, kāds ir ozolu kopējais veselības stāvoklis. VAAD izstrādāja mežaudžu apsekošanas anketas meža īpašniekiem un meža nozares pārstāvjiem.

Pēc viņas sacītā, kopumā uz 1. jūniju meža īpašnieki un meža nozares pārstāvji bija aizpildījuši 389 anketas un līdz ar to apsekotas 389 ozolu audzes, 21 kokam konstatējot slimības pazīmes. Noņemti septiņi paraugi, no kuriem trijos laboratoriskās testēšanas rezultātā Lielbritānijas laboratorijā konstatētas ozolu akūto kalšanu izraisošas baktērijas. Slimības skartie koki atrodas Kurzemē - Talsos, Kazdangā un Cīravā.

Ūdre piebilda, ka pārējās vietas atkārtoti plānots apsekot rudenī, kad klimatiskie apstākļi būs piemērotāki, lai turpinātu apsekojumus. Pašlaik laika apstākļi nav piemēroti slimībai raksturīgo simptomu konstatēšanai.

VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste pastāstīja, ka pagaidām inficētos kokus plānots atstāt tālākai zinātniskai izpētei. Savukārt meža īpašnieki visā Latvijā ir aicināti apsekot savus īpašumus, aizpildīt mežaudžu apsekošanas anketas un, konstatējot kokus ar akūtās ozolu kalšanas pazīmēm, tos neaiztikt, bet ziņot Valsts meža dienestam (VMD).

Jau ziņots, ka VAAD, Valsts meža dienesta (VMD) un valsts AS «Latvijas valsts meži» (LVM) speciālisti, kā arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» zinātnieki un Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) pārstāvji izstrādājuši turpmākas rīcības plānu akūto ozolu kalšanas slimības izplatības ierobežošanai. Tostarp plānots sagatavot informatīvo materiālu un meža īpašnieku apsekošanas anketu, lai informētu sabiedrību un apzinātu slimības izplatību. Tāpat iecerēts rīkot VAAD speciālistu apmācības paraugu noņemšanai no slimajiem ozoliem un tālākai to testēšanai, kā arī ierīkot izpētes parauglaukumu. Eksperti arī sagatavos rekomendācijas slimības ierobežošanai un apkarošanai.

LETA pērn decembra sākumā vēstīja, ka Latvijā pirmo reizi ir konstatēta akūto ozolu kalšanu izraisoša baktērija. Saskaņā ar VAAD sabiedrisko attiecību speciālistes Dace Ūdres pausto VAAD pēc no VMD saņemtas informācijas par kalstošiem ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā ir noņēmis paraugus, kuros Latvijā pirmo reizi konstatēta bīstama ozolu slimība - akūtā ozolu kalšana. Akūto ozolu kalšanas ierosinātājs ir zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas.

Saskaņā ar VAAD sniegto informāciju, akūto ozolu kalšanu galvenokārt ierosina divas baktērijas «Gibbsiella quercinecans» un «Brenneria goodwinii».