Latvija atbalsta militārās mobilitātes sekmēšanu, lai Eiropas Savienības (ES) teritorijā varētu operatīvi pārvietot sabiedroto militārās vienības un, ja nepieciešams, strauji varētu reaģētu uz krīzēm arī pie ES ārējām robežām, noskaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.

Valdība šodien aiz slēgtām durvīm apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par militāro mobilitāti ES. Plāns ietver ceļu, tiltu un citu infrastruktūras objektu uzlabošanu, lai tā atbilstu ekipējuma un personāla drošai izmantošanai.

2017.gada 13.septembrī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ikgadējā uzrunā par stāvokli ES pauda nepieciešamību izveidot Eiropas Aizsardzības savienību līdz 2025. gadam, kā arī identificēt ES Globālās Stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā mērķus.

Atbilstoši militārās mobilitātes jautājuma aktualitātei AM informatīvajā ziņojumā sagatavota nacionālā pozīcija par militāro mobilitāti ES, sniedzot vadlīnijas amatpersonām, kuras pārstāv Latvijas viedokli dažādos sadarbības formātos visos darba līmeņos.

Informatīvajā ziņojumā atspoguļots vienotas nacionālas pozīcijas veidošanas konteksts un militārās mobilitātes jomas aktualitātes gan Latvijā, gan plašākā mērogā, norādot uz ES un NATO sadarbību militārās mobilitātes jomā, piemēram, šogad 28.martā apstiprināto ES Militārās mobilitātes rīcības plānu, kurā norādīti konkrēti uzdevumi, atbildības sadalījums gan ES dalībvalstīm, gan starptautiskajām struktūrām militārās mobilitātes veicināšanai.

Rīcības plānā paredzēti uzlabojumi četros aspektos Pirmkārt, nepieciešamas vienkāršotas juridiski saistošas procedūras, kuras neparedz liekus birokrātiskos šķēršļus sabiedroto bruņoto spēku ienākšanai valstu teritorijā un kustībai tajās. Otrkārt, nepieciešamas sabiedroto valstu starpā saskaņotas un ātri īstenojamas robežšķērsošanas procedūras, tostarp diplomātisko atļauju izsniegšana. Treškārt, vajadzīgas atvieglotas muitas procedūras. Ceturtkārt, nepieciešama tehnisko risinājumu ieviešana infrastruktūras projektos, kas ir savietojama ar militārās kustības vajadzībām.

Nacionālās pozīcijas ietvaros tiek norādīta arī plānoto aktivitāšu ietekme gan uz Latvijas, gan ES budžetu.

Latvija atbalsta militārās mobilitātes sekmēšanu, lai ES teritorijā varētu operatīvi pārvietot gan ES, gan arī NATO vienības un, ja nepieciešams, strauji reaģētu uz krīzēm arī pie ES ārējām robežām. Tas ietver ceļu, tiltu un citu infrastruktūras objektu uzlabošanu, lai tā atbilstu ekipējuma un personāla drošai izmantošanai, pavēstīja AM.

Ņemot vērā, ka Latvijas identificētie trūkumi ir saistīti ar atšķirīgajām militārajām un civilajām prasībām, jāstrādā gan starpinstitūciju, gan starptautiskā līmenī, lai šīs nepilnības novērstu un sekmētu efektīvu militārās un civilās infrastruktūras izmantošanu, norādīja ministrijā.