Pirmdienas vakarā ugunsgrēkā cietušo unikālo ēku, kura savulaik piederēja par «zīda karali» dēvētajam tekstilrūpnīcas «Rīgas audums» īpašniekam Robertam Hiršam un šobrīd pieder Latvijas Universitātei (LU), paredzēts nojaukt. To pašu plānots darīt ar citiem īpašumiem, kurus LU saņēma ekspluatācijai bīstamā stāvoklī, TVNET pastāstīja Latvijas Universitātes Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs.

Lūgts komentēt, ko LU grasās darīt ar degušo ēku Salamadras ielā 1, Počs skaidroja, ka

nekustamo īpašumu, tajā skaitā ēkas Rīgā, Meiju ielā 2A, un Rīgā, Meiju ielā 2B, Latvijas Universitāte īpašumā saņēma pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, diemžēl jau ekspluatācijai bīstamā un neatbilstošā stāvoklī, attiecīgi arī ēkām tika piešķirts graustu statuss.

84 Foto
"Zīda karaļa" Rīgas rezidence Juglā

Latvijas Universitāte vairākkārt apsvēra ēkas atjaunošanas iespējas, taču, veicot finanšu aprēķinus un visu risku rūpīgu analīzi, tika konstatēts, ka ēkas nav ekonomiski racionāli atjaunot, tādējādi šobrīd tiek veiktas visas nepieciešamās darbības, tajā skaitā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās procedūras, šo ēku nojaukšanas darbiem, norāda Počs.

41 Foto
Juglā izcēlies ugunsgrēks neapsaimniekotā ēkā

Latvijas Universitātei īpašumā esošais nekustamais īpašums Rīgā, Salamandras ielā 1, sastāv no vairākām ēkām 14 hektāru platībā, un kopumā ēkas šajā nekustamajā īpašumā ir labā stāvoklī - tās ir nodotas nomā vai īrē.

Pašreiz neesot veikti aprēķini, kādus zaudējums ugunsgrēks ir radījis.

Vienlaikus LU skaidro, ka tādu īpašumu, kuri netiek izmantoti, nav - visi tiek izmantoti.

Universitātei pieder 62 nekustamie īpašumi un 105 ēkas.

Pavisam nesen Latvijas Universitātes Senāts ir apstiprinājis nekustamā īpašuma attīstības plānu, kurā iekļauta skaidra vīzija, ko ar nekustamo īpašumu portfeli darīt. Galvenā ideja ir transformēt, potenciāli izmantojot to Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Torņakalnā attīstībai.

Vēstīts, ka pirmdienas vakarā izcēlies ugunsgrēks Salamandras ielā 1.

Roberts Hiršs, kurš šo ēku būvējis, Latvijas brīvvalsts laikā izveidoja tekstila impēriju ar fabrikām trīs valstīs un vairāk nekā diviem tūkstošiem darbinieku, kļūstot par trešo bagātāko Latvijas uzņēmēju. Viņa bagātība pārsniedza 100 miljonus eiro.

Hiršs, kuram savulaik šī ēka piederēja, savā testamentā to novēlēja LU kopā ar zemi un vēl četrām ēkām Salamandras ielā 1 (bijusī fabrikas «Rīgas audums» teritorija), kā arī zemi un ēkām Līgatnes pagasta «Ratniekos» (bijusī AS «Rīgas audums» vasaras atpūtas mītne). Universitāte to saņēma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Kā vēsta vēstures liecības, Hiršs bija cilvēciskuma, godprātības paraugs attieksmē pret saviem darbiniekiem. Atpūtas namā «Ratnieki» tekstilfabrikas «Rīgas audums» strādnieki un kalpotāji parasti pavadīja atvaļinājumu. Pat ekonomiskās krīzes gados Hiršs strādnieku algas nesamazināja. Viņa uzņēmumā – atšķirībā no tolaik daudziem citiem – nebija neviena streika. Kad prezidents Kārlis Ulmanis apmeklēja «Rīgas audumu», viņš aizrādīja tā saimniekam, ka lielās algas tikai izlaižot strādniekus. Taču Hiršs savos uzskatos palika nelokāms.

Kā portālam norāda apkārtējie iedzīvotāji, LU ēku pa šiem gadiem pilnībā nolaidusi, tā ir izdemolēta un pulcē vietējos huligānus, kuri tur mēdz rīkot «nakts ballītes» ar skaļu iedzeršanu un citu apreibinošo vielu lietošanu.

Šī ir tikai kārtējā mūžsenā Rīgas problēma ar vidi degradējošajām ēkām. Visvairāk šādu ēku gan atrodas Rīgas centrā. Paaugstinātā Nekustamā īpašuma nodokļa likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot, tomēr joprojām ir tādi īpašnieki, kuri ir imūni arī pret šādām sankcijām.