Saeimas deputāts Romāns Mežeckis tuvāko dienu laikā sāks vākt deputātu parakstus par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisiju, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda deputāts.

Viņš uzsvēra, ka šādu aicinājumu jau bija izteicis no Saeimas tribīnes pagājušajā nedēļā, saistībā ar pēdējo nedēļu notikumiem maksātnespējas sfērā. Tāpat viņš norādīja, ka nešaubās par to, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts.

Politiķis norādīja, ka demisijas pieprasījumu varētu atbalstīt arī atsevišķi koalīcijas deputāti. Mežeckis skaidroja, ka Rasnačam bija iespēja kopš iepriekšējā sēdē izskanējušās kritikas izlemt, vai pašam neatstāt ministra amatu, taču politiķis šo iespēju nav izmantojis.

Ņemot vērā problēmas maksātnespējas nozarē, atbildīgo ministru varētu salīdzināt ar svaru bumbu pie kājas, no kuras neatbrīvojoties, tā var novilkt lejā ne tikai partijas, bet arī valdību, pauda deputāts. Viņš uzsvēra, ka Rasnačs ne tikai «absolūti nav rīkojies», lai sakārtotu šo sistēmu, bet arī ir pieļauta situācija, ka maksātnespējas nesakārtotā sistēma tiek «acīmredzami lolota un aizsargāta,» pauž Mežeckis.

Likumā paredzēts, ka ministra demisiju var prasīt, ja tiek savākti desmit deputātu paraksti.

Komisijas sēdē Maksātnespējas administrācijas (MNA) pārstāve Alla Ličkovska norādīja, ka apmēram desmit procenti no aktīvajiem maksātnespējas administratoriem atrodas augstākajā riska grupā.

Viņa skaidroja, ka MNA iekšienē ir izveidotas vairāku pakāpju riska grupas. Augstākās riska grupas administratoru darba vietās arī biežāk tiek veiktas pārbaudes, kā arī tiek pārbaudīti viņu administrētie maksātnespējas procesi.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes pārstāvis komisijā norādīja, ka administratoru kontrolei ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību, norādot uz gadījumiem, kad administratora administrējamais objekts atrodas Rīgā, taču pārskatā par administrēšanas izmaksām tiek iesniegti degvielas čeki par visas Latvijas apceļošanu.

Komentējot administratoru atalgojumu Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Laila Medina norādīja, ka primāri nepieciešams apskatīt maksātnespējas procesu izmaksas, jo tieši tur rodas kreditoriem neizdevīgais procesa sadārdzinājums.

Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) sēdes laikā arī vairākkārtīgi izteica pārmetumus TM par neprasmīgi sagatavotu ziņojumu par situāciju maksātnespējas jomā. Viņš uzsvēra, ka ministrijai bija doti konkrēti uzdevumi, taču tie izpildīti neieinteresēti un virspusēji.

Sēdes noslēgumā komisija vienojās, ka lūgs ministru prezidentam Mārim Kučiniskim (ZZS) ierosināt pilnvērtīga ziņojuma izstrādi.

Pēdējā nedēļā MNA vārds medijos izskanējis saistībā ar maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavību, kā arī ar maksātnespējas administratoru pretendentu rindas kārtības ietekmēšanu.

Savukārt 31.maijā Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, efektivizējot esošo kārtību, lai un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatītu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā.