Koalīcijas politiķi ir pārliecināti, ka bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti būtu jāpublisko jau šogad, norādot, ka Saeimas atbildīgajai komisijai tagad jāstrādā ar pētnieku sagatavoto atzinumu.

Šodien pēc koalīcijas padomes sēdes atbalstu bijušās VDK dokumentu publiskošanai šogad izteica nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis un partijas «Vienotība» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Parādnieks uzsvēra, ka nav diskusijas par to, ka «čekas maisi» ir jāatver šogad, akcentējot pētnieku komisijas atbildību šī uzdevuma īstenošanā - komisijai šajā lietā «netikšot dotas atlaides». VL-TB/LNNK valdes loceklis atzīmēja, ka pētniekiem līdz galam ir jāpaveic uzdevums, par ko viņi saņēma atalgojumu. To politiķis norādīja, vēršot uzmanību, ka zinātnieku komisija esot paudusi lūgumu par vēlmi pagarināt laiku nepieciešamo uzdevumu veikšanai jeb galaziņojuma sagatavošanai.

Tam, ka VDK dokumenti jāpublisko šogad, piekrita arī Brigmanis un Ašeradens.

Komentējot VDK dokumentu izpētes komisijas ziņojumu, ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka koalīcija pateicas komisijai par padarīto darbu, vēršot uzmanību, ka atzinums ir apjomīgs, un ka ar to vēl nepieciešams iepazīties. Zinātnieku sagatavoto likumprojektu, visticamāk, vajadzētu skatīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kur būs nepieciešama diskusija, kā tālāk rīkoties, norādīja politiķis.

Kā ziņots, bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija rekomendē VDK dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028.gada 4.maijam, kā arī to darīt noteiktā secībā, vadoties pēc Nacionālās atmiņas institūta atzinuma.

Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris aģentūru LETA informēja, ka tā ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta «Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums» (Atklātības likums) un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā. Tie nosūtīti Saeimas Juridiskajai komisijai. Priekšlikumus komisija pieņēmusi 30. un 31.maijā, bet likumprojektu veidojis komisijas loceklis, zvērināts advokāts Linards Muciņš.

Tiek norādīts, ka likuma mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un Latvijas vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas teritorijā un pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.