Uzņēmēja Jūlija Krūmiņa uz lapiņas uzrakstītie un tiesnesei Aijai Orniņai parādītie jautājumi «Vai no viņa ko vajag? Vai 5000?» vērtējami vien kā mājiens, ka gadījumā, ja būs nepieciešams, kukuli varētu maksāt. Tas robežojas ar nodoma atklāšanu, kas varētu būt morāli, taču ne krimināli nosodāma rīcība. Ar šādu argumentu prokurors Māris Leja izbeidza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par iespējamu 5000 eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājai par Krūmiņa draugam labvēlīgu nolēmumu kādā civillietā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

2016.gada 11.februārī pulksten 14:00 Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa pasludināja spriedumu bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica kukuļdošanas lietā. Munkevicu savulaik aizturēja maskās tērpti KNAB darbinieki. Visticamāk, pasludinot spriedumu, tiesnese Orniņa nenojauta, ka viņas kabinetā pirms dažām stundām notikušo sarunu ar Jūliju Krūmiņu arī fiksēja KNAB. Par sarunu to nodēvēt gan var visai nosacīti, jo informācijas apmaiņa notika arī, sarakstoties uz lapiņas un žestikulējot.

Tikšanās laikā Krūmiņš un Orniņa uz lapiņas uzrakstījuši šādu tekstu:

J.Krūmiņš: «Kad varu dabūt atbildi? Un cik? No viņa!»

A.Orniņa: «DARĪŠU KO VARĒŠU, BET TĀ NAV LABĀKĀ TIESNESE. VAJADZĒJA PIRMT/ MĒĢINĀŠU»

J.Krūmiņš: «Vai no viņa ko vajag?

Vai 5000»

A.Orniņa: «ES PASKATĪŠOS, NOSKAIDROŠU VIEDOKLI»

KNAB fiksēja, ka pirms šīs sarakstes Orniņa izlasīja kādu dokumentu, ko bija atnesis Krūmiņš, un abi par kaut ko sačukstējās. Saskaņā ar KNAB versiju, saruna notika par SIA «Eirobūve Latvija» Kurzemes rajona tiesā iesniegto civilprasību. Tās būtība – parāda piedziņa no pasūtītāja, kas nesamaksāja firmai par kādas ēkas rekonstrukciju. «De facto» noskaidroja, ka runa bija par daudzdzīvokļu namu Rīgā, Elizabetes ielā 12.

«Eirobūve Latvija» īpašnieks un valdes loceklis bija Jānis Lemantovičs, kura sievastēvs ir sens Jūlija Krūmiņa draugs, uzņēmējs Juris Miķelis. Viņš KNAB liecināja, ka 2016.gadā uz mēnesi aizvietoja savu znotu uzņēmumā un mēģināja ar pasūtītāju runāt par mierizlīgumu, taču bez panākumiem. Situāciju Miķelis bija pārrunājis ar Krūmiņu, taču nekādu palīdzību viņam neesot prasījis un arī neatceroties, vai devis viņam kādus dokumentus saistībā ar problēmu. Sākumā kriminālprocess par kukuļdošanas organizēšanu bija sākts arī pret Miķeli, bet pusgadu vēlāk KNAB pierādījumu trūkuma dēļ to izbeidza.

Uzņēmējs Miķelis «de facto» lietu komentēja šādi: «Zinot Jūlija Krūmiņu stilu, es to uztveru kā humoru, nevis kā nopietnu lietu. (..) Es jau, teiksim, KNAB vietā darītu tā: ja es būtu tai lietā iesaistīts, tad es būtu pagaidījis mierīgi, kamēr es Krūmiņam būtu devis kaut kādu naudu, viņš būtu pieprasījis vai kaut kas tamlīdzīgs, atnākuši pie manis parunāt – ir vai nav. A viņi uzreiz – hop! A tur nekā nav...»

Arī prokurors Leja savā lēmumā norāda, ka lietā nebija pierādījumu, ka Krūmiņš būtu reāli nodevis Orniņai kādu labumu, tāpēc vērtēja vienīgi kukuļa piedāvāšanu. Krūmiņa paustajai versijai, ka uz lapiņas uzrakstītā summa «5000» nebija saistīta ar kādām iespējamām prettiesiskām darbībām, prokurors gan nenoticēja. Pirmkārt, izvēlētais komunikācijas veids ir pazīme tam, ka Krūmiņš mēģinājis kaut ko slēpt; otrkārt, viņa skaidrojumi par summu bija nekonsekventi; treškārt, Orniņa nevienā no liecībām neapstiprināja Krūmiņa versijas, ka naudas summa būtu saistīta, piemēram, ar kādu ceļojumu vai lūgumu atrast juristu.

Skaidrību par pieciem tūkstošiem Jūlijs Krūmiņš nevieš arī sarunā ar «de facto»: «Saproties, atkal tie 5000 tagad visur kaut kur iet augšā: pieci tūkstoši, pieci tūkstoši... Es neatceros, saproti, kas par pieciem tūkstošiem! Man pieci tūkstoši nav nauda, nu! (..) Nu, es neatceros, saproties! Tā nav summa, par ko es varu runāt. Nu šitais dzintars [skulptūra Jūrmalā, Turaidas ielā] maksā 25 tūkstoši, un es viņu dāvinu tagad Jūrmalai, nu!»

Ne Krūmiņš, ne Orniņa neslēpj, ka bijuši ļoti labi pazīstami un devušies arī kopīgos ceļojumos. Tāpēc neesot nekas neparasts, ka Krūmiņš brīvi varēja tikt Kurzemes rajona tiesas apmeklētājiem slēgtajā zonā, apgalvo Orniņa. Kāpēc vajadzēja sačukstēties un sarakstīties uz lapiņas? Tas no atstādinātās tiesneses, kas šobrīd strādā Tiesu administrācijā, līdz galam saprotams tā arī nekļūst: «Ja viņš atnāca pie manis un gribēja kaut ko man uzrakstīt – kāpēc es nevarēju viņam atrakstīt pretī? Nu, viņš man teica, ka viņš gribot uzrakstīt man uz lapiņas.»

12 Foto
Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš stacionāra palātā

Nepārprotamu kukuļa piedāvājumu uz lapiņas sarakstītajos jautājumos un mutiski izteiktajās frāzēs prokurors nesaskatīja. Līdz ar to nevarēja konstatēt arī kukuļa piedāvājuma pieņemšanu. Orniņa uzsver, ka savā privātajā sarunā ar Krūmiņu likumu pilnīgi noteikti neesot pārkāpusi: «Tas nekādā veidā neskar manu darbu. Es neesmu izdarījusi neko tādu, lai es apkaunotu sistēmu vai izdarītu kaut ko nelikumīgu.»

Uz norādi, ka uz lapiņas, kas lietā figurēja kā pierādījums, Orniņa uzrakstīja «Darīšu, ko varēšu, bet tā nav labākā tiesnese,» kas ļauj minēt, ka runa tomēr ir par kaut kādām tiesu lietām, bijusī Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja atbild: «Tā lapiņa – pirmām kārtām, konteksts ir salikts, kā patika izmeklētājiem. «Darīšu, ko varēšu» – protams, kāpēc nē? Es darīšu tiešām, ko varēšu, ko man atļauj likums. Un vēl aizvien neatkāpjos no tā.»

Lai gan šī lieta ir izbeigta, citā kriminālprocesā Orniņai apsūdzībā par neizpaužamu ziņu atklāšanu žurnālistam pirmajā instancē piespriests 2000 eiro naudassods. Pārsūdzēto lietu pirmdien sāks skatīt apelācijas kārtībā.

Tikmēr Jūlijam Krūmiņam aktīvo kriminālprocesu ir vairāk. Nupat viņš apsūdzēts par kukuļošanu Veselības inspekcijas amatpersonai saistībā ar Jūrmalas apartamentu kompleksa «Turaidas kvartāls» nodošanu ekspluatācijā. Apsūdzība šai lietā izvirzīta arī viņa meitai Maijai Čerņavskai, kura ir uzņēmuma «MC Turaida Property» valdes locekle un īpašniece.

Par savu apsūdzību Krūmiņš stāsta: «Maijiņa, mana meita, uztaisīja tur galdu, ar šampanieti uzcienāja, par ko arī ir tā lieta. Un man pajautāja viens no tās Veselības inspekcijas, es aizmirsu, kā viņu tur uzvārds ir, ka viņai dēls beidz vienpadsmito klasi šogad, un viņš gribēja cīnīties ar korupciju, ar noziedzniekiem, ka viņš gribētu iestāties miliču skolā [Policijas koledžā]. Tā kā es tur pazinu vienu no rektoriem, es piezvanīju, saku – vai tu nevarētu mani pieņemt ar mammu izskaidrot, kādi dokumenti ir vajadzīgi, un aizgāju. Tā ir otra epizode, man ir divas epizodes – tā ir visa mana krimināllieta.»

Papildu apstākļus KNAB turpina noskaidrot arī kriminālprocesā par aizdomām, ka Jūrmalas mērs Gatis Truksnis no Krūmiņa un Čerņavskas bez atlīdzības saņēma lietošanā dzīvokli «Turaidas kvartālā». Tāpat KNAB joprojām izmeklē iespējamās nelikumības partijas «No sirds Latvijai» un Trukšņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības finansēšanā un Krūmiņa saistību ar šiem maksājumiem.

Jāpiebilst, ka pēc Orniņas aizturēšanas no «Eirobūve Latvija» iesniegtās civilprasības skatīšanas sevi atstatīja visi viņas iepriekš vadītās Kurzemes rajona tiesas tiesneši, tāpēc lieta bija jāsūta uz Vidzemes priekšpilsētas tiesu. Orniņa uzskata – tas rādot vien to, ka tiesnešiem pārsvarā neesot mugurkaula un bijušas bailes par to, ko par viņiem padomās.

7 Foto
Jūlijs Krūmiņš prezentē memuārus “Iļģuciema pašpuikas stāsti”