«Latvijas Goda ģimenes gadā» tiks izveidoti 33 infrastruktūras objekti ģimenēm visā Latvijā, Rīgas Motormuzejā notiekošajā Ģimenes dienas festivālā informēja «Latvijas Goda ģimenes gads» vadības grupas vadītāja Elīna Treija.

Plānoto 33 infrastruktūras objektu izveide saistīta ar pašvaldībām izsludināto konkursu par ģimenēm draudzīgas infrastruktūras izveidi un ģimenēm nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu novados. Kā piemēru Treija minēja bērnu spēļu laukumus, sporta laukumus vai citus objektus, kas domāti ģimenēm vai bērniem. Plānotas arī septiņas vasaras nometnes bērniem un 44 pasākumi ģimenēm ar bērniem visā Latvijā, kuros ietilpst sporta dienas un pakalpojumi. Piemēram, Liepājā tiks atbalstīti psihologa pakalpojumi ģimenēm - gan bērniem, gan vecākiem.

Savukārt 9.augustā un 10.augustā visi Eiropas ģimenes lietu ministri tiks aicināti uz starptautisku forumu «Laiks bērniem: Ceļā uz ģimenei draudzīgāko sabiedrību». «Mēģināsim meklēt sabiedrotos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai izvirzītu kopīgu ģimenes dzīves kvalitātes un sociālā nodrošinājuma uzlabošanai nepieciešamo pakalpojumu kopumu. Radīsim rekomendāciju platformu, kas būs derīga ne tikai Latvijai, bet visām valstīm, kas gribēs vidi pilnveidot, lai ģimenes veidotu arvien lielākas un kuplākas,» sacīja Treija.

Viņa arī vērsa uzmanību, ka tikusi īstenota akcija daudzbērnu ģimenēm, aicinot tās pietiekties 10% atlaidei biļetēm uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, tomēr gribētāju skaits piecreiz pārsniedzis akcijai veltīto biļešu skaitu, par ko Treija atvainojās visām daudzbērnu ģimenēm. Lai labotu situāciju, Latvijas Nacionālajam kultūras centram lūgts visas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās svētku biļetes novirzīt visu Latvijas daudzbērnu ģimeņu, kurās ir seši vai vairāk bērni vecumā līdz 20 gadiem, apdāvināšanai ar biļetēm uz Dziesmu un deju svētkiem.

«Lai šo ideju īstenotu, mums ir nepieciešama ātra reakcija no pašvaldībām. Lūgsim tām palīdzību, lai šīs ģimenes spētu nokļūt līdz Rīgai uz šiem svētkiem. Kopumā ir 532 ģimenes, kurās ir seši un vairāk bērni vecumā līdz 20 gadiem. Ceram visas šīs ģimenes uzmeklēt,» uzsvēra «Latvijas Goda ģimenes gads» vadības grupas vadītāja.

Viņa skaidroja, ka "Latvijas Goda ģimenes gada» mērķis ir pateikt paldies visām ģimenēm. "Katrs bērns ir daudz, bet trīs bērni jau ir garantija dzimtas, nācijas un valsts turpinājumam. Man ir lepnums šajā gadā aizsākt šo tradīciju. Aizsākt, jo idejas, kas jārealizē, nav vienā gadā īstenojamas," norādīja Treija, piebilstot, ka jāsāk stabila sabiedrības pārliecināšana par to, ka ģimene ar bērniem ir vērtība, kas jālolo.

Treija arī uzsvēra, ka kopā ar nevalstiskajām organizācijām, pašvaldības un valsts institūcijām vēlas diskutēt par kopīgajiem tālākiem ģimenes atbalsta pasākumiem, kas jāīsteno, un nepieciešams izvēlēties efektīvākos līdzekļus mērķu sasniegšanai, jo resursi ir ierobežoti. Kā gada moto izsludināts «Laiks bērniem! Latvija ceļā uz ģimenei draudzīgāko sabiedrību».

Pasākuma laikā rakstnieks, demogrāfijas pētnieks un nodibinājuma «Nākotnes fonds» valdes priekšsēdētājs Otto Ozols klātesošos iepazīstināja ar dažāda veida statistiku par demogrāfisko situāciju Latvijā, norādot, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpina dramatiski kristies, tādēļ nepieciešama steidzama reakcija no valsts puses.

Demogrāfijas lietu centra vadītājs un Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) informēja par izdarīto un plānoto sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās jomā un ģimenes politikā. Viņš norādīja, ka nepieciešams strādāt pie plašas mājokļa politikas, pilnveidojot «Altum» programmu, īstenojot dotācijas, sertifikātu mājokļa iegādei un citus pasākumus. Tāpat jāīsteno ģimeņu atpakaļ atgriešanās sekmēšanas centieni, nepieciešama darba un ģimenes dzīves saskaņošana un ģimenei draudzīgu darbavietu veicināšana.

Pēc deputāta domām, jānodrošina arī priekšlaicīga pensionēšanās daudzbērnu ģimeņu vecākiem, vispārējs atbalsts māmiņām, atbalsts jaunajām māmiņām un studējošajiem vecākiem. Tāpat jānodrošina katram bērnam ģimeniska vide un jāizveido tautas ataudzes fonds.

«Bērni un ģimenes ir mūsu pamatu pamats, svarīgi ka šo valsts attieksmi sajūt visa sabiedrība un jo īpaši pašas kuplās ģimenes. Saņemot gan emocionālu, gan atbilstošu finansiālu atbalstu, arī tie jaunie cilvēki, kuri vēl veido ģimeni vai kuriem piedzimis pirmais vai otrais bērniņš, būs lepni piepulcējotiesGodaģimenes pulkam. Atbildīgi vecāki, kā arī krietna un kupla ģimene ir prestižs,» atzīmēja Parādnieks.

Vecāku organizācijas «Mammamuntetiem.lv» vadītāja Akmentiņa-Smildziņa pauda gandarījumu, ka beidzot Latvijas ģimenēm tiek pateikts skaļš un sirsnīgs paldies. «Ir sajūta, ka valdība beidzot ir attapusies, bet vienlaikus ir skaidrs, ka ar darbiem nav veicies tik veikli. Kamēr vecāki un bērni ir veseli, kamēr viņiem ir laba pašapziņa, tikmēr viss ir labi, bet brīdī, kad ģimene piedzīvo kādas grūtības - veselības problēmas, nelaimes gadījumu vai vēl viena bērna piedzimšanu, vecāki ierauga to, kas valstī nav kārtībā un problēmas, kuras akūti nepieciešams risināt,» skaidroja Akmentiņa-Smildziņa.

Novērtējot valsts paveikto, viņa sacīja, ka vecākiem Latvijā nav pēc trim mēnešiem jāatgriežas darbā, un tas ir jānovērtē. Tāpat būtiski ticis risināts bērnudārzu rindu jautājums un mājokļu jautājums ģimenēm. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka valstij vēl paveicams daudz darba ģimeņu atbalstā. «Mums kā sabiedrībai un vecākiem ir jāsaprot, ka ir laiks bērniem, ka sabiedrības attieksme ir jāmaina, jo bērns ir zelts ne tikai vārdos, bet arī darbos,» uzsvēra «Mammamuntetiem.lv» vadītāja.

Tāpat pasākuma laikā ar savu pieredzi iepazīstināja vairāki vecāki, norādot, ka sabiedrībai ir jāmaina attieksme pret daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm kopumā, kā arī jāuzlabo infrastruktūra un darba devēju attieksme pret māmiņām. Tāpat primāri būtu nepieciešams uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību bērniem un sniegt lielāku atbalstu ģimenēm mājokļa iegādei. Pēc vecāku domām, Latvijas sabiedrības nākotne ir tieši atkarīga no bērniem, tādēļ nepieciešams veidot ģimenes atbalstošu vidi, kas sekmētu lēmumu par vēl kāda bērna ienākšanu ģimenē.