Lai gan silto laika apstākļu dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji šogad jau ir izmantojuši iespēju atpūsties ūdenstilpju tuvumā un arī nopeldēties, oficiāli peldsezona sākas otrdien, 15. maijā. Ņemot vērā, ka ik gadu uz ūdens notiek dažādi negadījumi, kas bieži ir ar letālām sekām, atbildīgie dienesti aicina nebūt pārgalvīgiem. Lai arī oficiāli peldsezona sākas otrdien, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau ziņojis par vienu noslīkušo.

Rīgā ir sešas oficiālās pludmales, kurās regulāri tiek ņemti ūdens paraugi, kas nozīmē, ka tajās ir droši peldēties. Tā ir Vakarbuļļu pludmale, Vecāķu pludmale, Daugavgrīvas pludmale, Bābelītes ezers, peldvieta «Lucavsala» un peldvieta «Rumbula».

Skatīties video
Peldēšanas sezona atklāta. Neesi pārgalvīgs!

Peldēties atļauts visās oficiālajās peldvietās

Lai peldēšanās būtu droša, Veselības inspekcija jau ir veikusi pirmās peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes oficiālajās peldvietās. Rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte peldvietās ir laba un peldēties atļauts visās 56 peldvietās.

Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā – no 15.maija līdz 15. septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.

33 Foto
Labots visas Latvijas 13.maija karstuma rekords

Kā tiek veikta ūdens kvalitātes pārbaude?

Inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki.

Novērtējot vizuāli, īpašu uzmanību Inspekcijas speciālisti pievērš ūdens krāsai, peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī iespējamam zilaļģu savairošanās procesam.

  • netipiska ūdens krāsa;

  • virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas);

  • peldoši un citi atkritumi ūdenī;

  • naftas produkti;

  • fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās – ūdens ziedēšana.

    Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, Inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties.

    Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām – maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnsistēma ir novājināta. Par izmeklējumu rezultātiem tiks informēts peldvietas apsaimniekotājs, kā arī sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu un inspekcijas tīmekļvietnes starpniecību.

    Jutīgākie peldētgribētāji var saskarties ar «peldētāju niezi»

    Ja ūdenskrātuvē, kura tiek izmantota peldēšanai, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs (karjeri, ezeri), kā arī, ja tajā ir novērota ūdensputnu un/vai ūdens zīdītāju klātbūtne, būtu jāpatur prātā, ka ūdenstilpē ir iespējama mikroskopisko parazītu klātbūtne, kas cilvēkiem ar jutīgāku ādu var izraisīt veselības traucējumus (ādas alerģiju) ar nosaukumu «peldētāju nieze».

    Inspekcija informē, ka alerģiska ādas reakcija pēc peldes, kas tiek dēvēta par peldētāju niezi, jeb cerkāriju dermatīts, vasaras mēnešos ir samērā izplatīta visā pasaulē, t.sk. sakarā ar klimata pārmaiņām izplatās arī mūsu ģeogrāfiskajā zonā.

    «Peldētāju niezi» izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus un/vai ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt minētās alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem.

    Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā, un tie īsā laikā aiziet bojā. Vairumā gadījumu, ja ir konstatēta «peldētāju nieze», simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons, tomēr, ja simptomi nemazinās, noteikti nepieciešama ārstniecības personas konsultācija.

    Neapdomīgajai rīcībai ir bēdīgas sekas

    Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. Gada siltākie mēneši ir tas laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens – pagājušajā gadā maija, jūnija, jūlija un augusta mēnešos izglābti 25 cilvēki, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus, savukārt šajos četros mēnešos atpūta pie ūdens traģiski beidzās 52 cilvēkiem, to skaitā arī diviem bērniem, kuri noslīka.

    Viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš labprāt uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis un ātri peldētu atpakaļ. Otrs iemesls var būt arī vienkārši cilvēku pārdrošība, piemēram, lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem. Treškārt, karstajā laikā var parādīties veselības problēmas, kuras rodas, sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī, TVNET pastāstīja Valsts un ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

    Nelietojiet alkoholu un drošību pārrunājiet ar saviem bērniem

    Nekad nelietojiet alkoholu pirms došanās ūdenī - ja esat reibumā, labāk palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst, tieši esot alkohola reibumā! Tāpat arī atturiet savus iereibušos draugus vai radiniekus no došanās ūdenī, paliekot kopā ar viņiem vai dodoties prom no peldvietas.

    VUGD atgādina, ka vecākiem arī ar bērniem ir savlaicīgi jāpārrunā tēmas, kas saistītas ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas situācijās, lai siltajā laikā atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā. Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi.

    VUGD norāda, ka gadījumos, ja redzat, ka cilvēks slīkst, nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas!

    Viļānu novadā no ūdenstilpes izcelts šogad pirmais noslīkušais peldētājs

    Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki šodien pēcpusdienā Viļānu novadā no ūdenstilpes izcēluši šogad pirmo noslīkušo peldētāju, pastāstīja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

    Viņa norādīja, ka, atpūšoties pie ūdenstilpes Viļānu novadā, divi cilvēki mēģināja pārpeldēt ūdenstilpi.

    Aculieciniekiem izdevās krastā nogādāt vienu no viņiem, savukārt otru ugunsdzēsēji glābēji atrada apmēram 30 metrus no krasta zem ūdens. Glābēji noslīkušo izcēla krastā, taču mediķi konstatēja viņa nāvi.

    VUGD pārstāve atzīmēja, ka vasara ir tas laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens - pagājušajā gadā maija, jūnija, jūlija un augusta mēnešos izglābti 25 cilvēki, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus, savukārt šajos četros mēnešos atpūta pie ūdens traģiski beidzās 52 cilvēkiem, to skaitā arī diviem bērniem, kuri noslīka.

    Lai vasaru neaptumšotu traģiski nelaimes gadījumi, VUGD aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nepārvērtēt savus spēkus, dodoties peldēties. Gadījumā, ja esat pārkarsis, tad ūdenī ejiet iekšā lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tad, piemēram, var sākties krampji. Ja notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112.