Savu ārpolitiku nolēmis īstenot Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Viņš pabijis Maskavā, kur saklausījis mudinājumus likt malā strīdus un atjaunot Latvijas –Krievijas vēsturnieku attiecības, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Valsts prezidenta paspārnē strādājošā komisija faktiski izjuka, kad tās vadītājs Antonijs Zunda nebrīdinot kolēģus bija devies uz Maskavu. Kopš šiem strīdiem vēsturnieku grupas darbs nebija noticis.

Raugoties uz sevišķi saspīlētajām rietumu attiecībām ar Maskavu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja saka, šis nav labākais laiks, lai atjaunotu vēsturnieku komisijas darbu. Par Krievijas centieniem mūsu vēsturniekus izmantot savās interesēs brīdina SAB un Drošības policija.

Martā pagāja četri gadi kopš Krimas referenduma. Notikumi Ukrainā bija iemesls, kāpēc vairumā Eiropas un pasaules valstu attiecībās ar Krieviju iestājās sasalums. Darbu iesaldēja arī vēsturnieku komisija, ko dibināja 2010.gadā tiekoties Krievijas un Latvijas prezidentiem Valdim Zatleram un Dmitrijam Medvedjevam.

Bet jau pēc gada komisijas vadītājam Antonijam Zundam vairākkārt esot zvanījis kolēģis no Maskavas Aleksandrs Čubarjans vaicājot, kad tad latvieši braukšot pēc pārkopētajiem arhīva materiāliem, kurus tie bija vākuši pirmajos komisijas darbības gados. Citiem vēsturniekiem par to nesakot, Zunda devās uz Maskavu. Tas izsauca asu kolēģu reakciju un daļa no komisijas aizgāja.

Antonija Zundas vienpersoniskās aktivitātes Krievijas puse iztulkoja kā Latvijas soli pretī draudzībai un sadarbības atjaunošanai. Aleksandrs Čubarjans intervijās Krievijas medijiem stāstīja, ka galvenais esot nevis tas, ko saka daži kašķīgi Latvijas vesturnieki, bet viņu komisijas vadītājs. Un ja vadītājs ir par draudzību, tad ir skaidrs, ka tas ir Latvijas puses viedoklis.

Skandāls norima, bet komisijas darbs tā arī neatjaunojās. Un tad pagājušā gada nogalē ministriju un prezidenta kancelejas gaiteņos sāka runāt par plānu vairākus gadus nestrādājušo komisiju atdot Latvijas zinātņu akadēmijai. Kurš to ierosināja, prezidenta kancelejas vadītājs neatceras. Formālais iemesls - komisijai tā būšot noņemts politiskais jumts, lai vēsturnieki būtu neatkarīgi. Šāds dokuments ar Zinātņu akadēmiju parakstīts februārī.

Par to, ka dzirdīgas ausis Krievijas pusē ir, pārliecinājās Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. No 26.februāra līdz 3.martam viņš bija aizbraucis uz Maskavu. Nozīmīgākā vizītes sastāvdaļa - tikšanās ar Krievijas zinātņu akadēmijas prezidentu Aleksandru Sergejevu, vairākiem zinātniskajiem institūtiem, Krievijas izglītības ministra vietnieku un arī Krievijas puses vēsturnieku komisijas vadītāju Čubarjanu.

Kā liecina atskaite, ko par Spārīša vizīti gatavoja Latvijas vēstniecība Krievijā, Spārītis gan sarunā Zinātņu akadēmijā Maskavā, gan Krievijas izglītības ministrijā piedāvājis, ka Rīgā varētu atvērt Krievijas zinātņu akadēmijas filiāli. Un tā no Rīgas varētu apkalpot visas Baltijas valstis. Par šo ieceri 2.martā arī publicēta ziņa Krievijas Zinātņu akadēmijas oficiālajā mājas lapā. Spārītis esot piedāvājis, ka kopā ar Krieivijas zinātniekiem varētu pētīt cilvēkus un citus dzīvos organismus, Saules enerģiju un daudz ko citu. Akadēmija un ministrija Maskavā šo Spārīša ierosmi apsveikusi.

Latvijas Izglītības ministrijā mums apliecināja, ka par Spārīša ieteikumu dibināt Krievijas akadēmijas filiāli Rīgā ministrija dzirdot pirmo reizi. Ministrs Kārlis Šadurskis arī par Krievijas-Latvijas vēsturnieku komisijas darba atjaunošanu ir skeptisks.

Kā savā pēdējā pārskatā raksta Drošības policija, tad pagājušajā gadā pārrobežu projektos iesaistījušies dažādu nozaru pārstāvji. Arī zinātnieki. Kā uzskata drošības iestāde, tad Latvijas puses ieguvumi šādā sadarbībā šobrīd ir niecīgi salīdzinot ar riskiem, kas rodas, ja par šiem kontaktiem ieinteresējas Krievijas specdienesti. Riska grupā iekļauti arī cilvēki, kuri savas arī zinātnieskās darbības izvērš austrumu virzienā, jo kontaktos ar rietumu valstīm traucē, piemēram, sliktās valodas zināšanas.

Bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš piedalījās šīs komisijas izveidošanā 2010.gadā sarunā ar Nekā personīga teica, ka viņam mūsu Zinātņu akadēmijas solis nav izskaidrojams. Un vērtējot to, kādas pārējai pasaulei ir attiecības ar Krieviju, šobrīd censties strauji atsākt vēsturnieku komisijas darbu nav prāta darbs.