Baznīca būtu jāatbrīvo no nodokļiem par veiktajiem ziedojumiem, uzskata mācītājs, LU Teoloģijas Fakultātes docents Juris Cālītis, savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka tas nebūtu taisnīgi.

Kā šodien diskusijā «Kas mūs nodrošinās vecumdienās? Uz ko paļausimies - ģimeni, valsti vai Dievu?» norādīja Cālītis, Latvijā baznīcu draudzes ir visnotaļ nabadzīgā statusā, un, pēc viņa domām, baznīca būtu jāatbrīvo no nodokļiem par cilvēku veiktajiem ziedojumiem, ņemot vērā arī sociālās funkcijas, ko baznīca veic sabiedrības labā. Viņš turpināja, ka baznīca sniedz palīdzību cilvēkiem, kas nonākuši lielās grūtībās u.c. gadījumos.

Pēc Cālīša teiktā, draudzes saviem mācītājiem un citiem strādājošajiem maksā minimālo algu, un ziedojumi, ar kuriem baznīca sevi uztur, ir pārāk niecīgi. Šo iemeslu dēļ būtu nepieciešams atbrīvot baznīcas no nodokļa par ziedojumiem, ļaujot tām pilnvērtīgi nodrošināt savas funkcijas.

Cālītis arī norādīja, ka baznīcai ir jārāda priekšzīme, kā veidot valsti, tādēļ tā nedrīkst atļauties likuma pārkāpumus, piemēram, nodokļu apiešanu.

Arī Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis pauda, ka baznīcas cilvēkiem, kuri faktiski veic sociālo darbinieku funkcijas, būtu nepieciešams atbalsts no valsts puses, un šis atbalsts varētu būt nodokļu atvieglojumi.

Savukārt finanšu ministre Reizniece-Ozola norādīja, ka baznīcu atbrīvošana no nodokļiem nebūtu taisnīga attiecībā pret citiem. Viņa piekrita apgalvojumam, ka nodokļu sistēmai ir jākļūst taisnīgākai, taču ministre atgādināja, ka baznīcām ir tiesības dibināt sabiedriskā labuma organizācijas un tās var veikt sociālo uzņēmējdarbību, tādējādi gūstot nodokļu atvieglojumus.

Diskusijas «Kas mūs nodrošinās vecumdienās? Uz ko paļausimies - ģimeni, valsti vai Dievu?» mērķis bija pievērsties sociālā nodokļa nozīmīgumam un draudžu attiecībām ar valsti nodokļu jautājumiem.