Biedrība «Latgolys Saeima» izplatījusi paziņojumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Saeimas frakcijām un plašsaziņas līdzekļiem, kurā pauž neizpratni par finansējuma samazinājumu raidījumu veidošanai latgaliešu valodā.

Kā liecina NEPLP 8.marta sēdē apstiprinātie konkursu nolikumi «Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautības valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos», šogad raidījumu veidošanai latgaliešu valodā paredzēts par 20 000 eiro mazāk nekā 2017.gadā, teikts paziņojumā.

Ņemot vērā, ka konkursa finansējumu veido līdzekļi, kas NEPLP piešķirti sabiedrības saliedēšanas nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu ietvaros, biedrība «Latgolys Saeima» pauž neizpratni par lēmumu daļu līdzekļu novirzīt raidījumu veidošanai mazākumtautību valodās.

Līdz šim NEPLP 71 142 eiro gadā konkursa kārtā novirzīja satura veidošanai TV raidījumiem latgaliešu valodā kā piemēram: «Sajūti Latgali», «Latgolys rūbežys vaicojūt», «Spīgeļs», «Netradicionālā Latgale» un «Pa sovam», kā arī radioraidījuma «Pi myusim Latgolā» veidošanai.

Biedrība «Latgolys Saeima» norāda, ka lai gan valsts valodas likums uzliek par pienākumu valstij nodrošināt «latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību», finansējuma samazināšana raidījumiem latgaliešu valodā ir solis atpakaļ likuma iedzīvināšanā.

Latgales sabiedriskās organizācijas ir arī vairākkārt norādījušas, ka nepieciešams noteikt konkrēti iezīmētu procentu raidījumiem latgaliešu valodā no valsts dotācijas, kas paredzēta sabiedriskā pasūtījuma izpildei Latvijas Radio, LTV un komerciālajiem medijiem. Šī iniciatīva līdz šim no NEPLP puses nav guvusi atsaucību, teikts paziņojumā.

Prognozējot turpmāko rīcību, «Latgolys Saeima» valdes priekšsēdētājs Guntis Rasims aģentūrai LETA atzina, ka tiks gaidīts, kāda būs reakcija uz paziņojumu, kādas atbildes tiks saņemtas no NEPLP un Saeimas frakcijām, un tad tiks spriests par turpmāko rīcību.

Ja sapratne un atbalsts netiks saņemts, «Latgolys Saeima» neizslēdz iespēju turpināt dažādas publiskas akcijas.

«Pagaidām ir grūti saprast, kādi politiskie spēki aiz tā visa stāv, bet kopš vēsturiskā Latgales kongresa simtgades šis jau nav pirmais mēģinājums ierobežot latgaliskās aktivitātes,» teica Rasims.

Tāpat «Latgolys Saeima» valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir pasliktinājies kontakts arī ar Latgales plānošanas reģiona padomi un, kādēļ tas tā ir noticis, varot tikai nojaust.