Kleperu ģimene, 11 gadus tiesājoties, atguva savas dzimtas mājas. Taču viņi netika vaļā no krāpnieka paņemta kredīta mājas vērtībā. Banka jebkurā brīdī var māju izlikt izsolē, un to viņiem atņems uz mūžīgiem laikiem, ziņo raidījums «Nekā personīga».

Afērā tika izmantots augstas klases pases viltojums.

Darījumu kārtojušās notāres rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tā izgatavota Iekšlietu ministrijas liecinieku aizsardzības programmā.

Ja tas pierādītos, tas būtu milzīgs skandāls, tomēr policija šajos garajos gados nav pat atklājusi visus krāpnieku grupas dalībniekus.

2007.gada aprīlī Kristīnes tēvs Rolands devās uz pašvaldību, lai samaksātu ikgadējos nodokļus, kad negaidot uzzināja, ka māja un zeme viņam vairs nepieder. Īpašumam jau divus mēnešus esot jauns saimnieks, kāds Vitālijs Bordovskis. Īpašnieku maiņas darījumā izmantota Rolanda Klepera pase, kas bijis augsta līmeņa viltojums. Ar to slēgts darījums pie notāra, sniegti dokumenti zemesgrāmatā, vērts vaļā konts Latvijas Krājbankā un saņemta nauda par pārdoto māju. Mājas īpašnieks vērsās policijā un tiesā, lai atgūtu nozagto īpašumu. Pārdzīvojumi ietekmēja viņa veselību, un tālākā tiesvedība bija jāturpina meitai vienai.

Mājas īpašnieks pircēju nepazina un īpašumu nemaz negrasījās pārdot. Policijas ekspertīzes, Rolandam Kleperim vēl dzīvam esot, skaidri liecināja - krāpnieki izmantojuši Klepera pasi ar viņa datiem, bet svešas personas bildi un viltotu viņa parakstu. Viltoti bija arī pirkuma līgumi starp īpašnieku un pircēju, kādu Vitāliju Bordovski.

Ja pārdošanas dokumenti bija viltojums, īsts bija Swedbankā ņemts kredīts.

Banka aizdeva Bordovskim 114 tūkstošus, ķīlā ņemot piejūras īpašumu. Pēc 11 gadus ilgās tiesāšanās pagājušā gada nogalē Kristīnei ar Augstākās tiesas spriedumu dzimtas mājas atdotas un darījums atzīts par krāpniecisku. Taču tiesa nenoņēma bankas hipotēku, jo banka esot labticīgā ķīlas ņēmēja. Tas nozīmē, ka banka jebkurā brīdī var Kristīnes īpašumu izsolīt un naudu par tās pārdošanu paņemt sev.

Pirmās tiesu instances bija labvēlīgas Kristīnei. Taču no 2010.gada tiesu prakse Latvijā sāka mainīties - krāpnieciskos darījumos lemjot par labu tiem, kas īpašumus pirka kā labticīgie ieguvēji. Banka kredītu Bordovskim devusi, paļaujoties uz publiski ticamu ierakstu zemesgrāmatā, un svarīgs ir tiesiskās paļāvības princips. Tiesas viedokli aizstāv Augstākās tiesas tiesnesis.

«Nekā personīga» zināms, ka Bordovskis kredītu ņēmis mazā Hansabankas filiālē Bauskā. Banka pati īpašuma vērtējumu neveica. Nav arī ziņu, vai kredītiestāde pārliecinājās par kredīta ņēmēja un galvotājas - viņa sievas - ienākumiem, vai tobrīd viņiem jau nav bijuši citi parādi.

Jaunākā informācija liecina, ka bankai no aizdotajiem 114 tūkstošiem izdevies no Bordovska atgūt vien 700 eiro.

Bordovskis bēguļo un Latvijā uzturas maz. Vai viņš sadarbojās ar viltus Rolandu Kleperi vai tie ir divi dažādi grupējumi, policija viņa lomu noziegumā neprecizē. Raidījumam zināms, ka 2010.gadā Bordovskis ticis tiesāts Austrijā. Taču mūsu policija viņu nemeklē. Pret viņu šeit ir deviņas piedziņas lietas.

Pēc 11 gadu izmeklēšanas policijā lieta ir iestrēgusi. Vairākas krāpšanā iesaistītas personas neesot identificētas. Noprotams, ka nav noskaidrots arī viltus Rolanda Klepera pases fotogrāfijā redzamais vīrietis. Aizdomās tiek turētas divas personas - kāds mākleris un jurists.


Notāre Anita Elksne apliecināja viltus Klepera identitāti un pirkuma līgumu, jo pase esot bijis augstas klases viltojums.

Par labu notāres versijai liecina fakts, ka uz kāda zemesgrāmatā krāpnieku iesniegta dokumenta viltots arī viņas paraksts un zīmogs. Citādi ir ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu. Tur glabājās īstā Rolanda Klepera pases kopija, un tiesnesei bija iespējams abas pases salīdzināt un pamanīt, ka fotogrāfijas atšķiras. Tiesnese Sandra Zeire, kas reģistrēja krāpniecisko darījumu, šonedēļ bija atvaļinājumā, bet viņas priekšniecei, tiesnesei Inārai Zariņai intervijai esot jāsagatavojas.

Krāpniecība veikta rafinēti.

Krāpnieki labi pārzināja nepilnības, ko valsts pieļāvusi nekustamo īpašumu reģistrēšanā:

to, ka tiesneši personu dokumentus rūpīgi nepārbauda un nekādas tehnoloģiskas iespējas atšķirt viltojumus nepastāv.

«Nekā personīga» nav zināms, vai policija ir noskaidrojusi, kur pase izgatavota. Izmeklēšana tikusi novilcināta, un lietā pēc četriem gadiem iestāsies noilgums.

Kristīne lūgusi likumsargiem īpašumam uzlikt liegumu, lai banka to neatņem. Pagaidām tas nav noticis. Viņas tiesāšanās iespējas Latvijā ir izsmeltas, un Kristīne apsver vērsties pēc palīdzības tiesā Eiropā.

Krimināllietu 11 gadus uzraudzīja prokuratūra. Kleperu ģimene bija vairākkārt lūgusi pārbaudīt, kāpēc izmeklēšana nevirzās uz priekšu, un vienmēr bija saņēmusi atbildes, ka viss ir kārtībā.

Tikai šogad prokurors Andris Kublickis pārbaudē atklājis, ka lieta ir novilcināta, un aicina vainīgos policijā saukt pie disciplināratbildības. Taču, vai tas tiešām notiks, izlems pati policija un tās struktūrā esošais Iekšējās kontroles birojs.