Saeimas debatēs saistībā ar grozījumiem par pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā šodien iezīmējas pamatīgas uzskatu atšķirības starp šo izmaiņu aizstāvjiem un oponentiem.

Deputāts Igors Pimenovs (S) debatēs norādīja, ka kopā ar frakcijas kolēģiem iestājas par taisnīgu un demokrātisku mazākumtautību bērnu un pusaudžu izglītošanas risinājumu. Tas nozīmētu ģimenēm un vidusskolas vecāko klašu izglītojamajiem dot iespēju izvēlēties starp dažādiem mazākumtautību mācību valodas lietojuma variantiem, norādīja politiķis.

«Savukārt valdība uzstiepj vienu atrisinājumu, turklāt uzsver to kā vienīgo pareizo, nesniedzot savam mērķim ne zinātnisku pamatojumu, ne pārliecinošu socioloģisko analīzi, nekonsultējoties ar ieinteresēto iedzīvotāju grupu pārstāvjiem, proti, ar vecākiem un pedagogiem,» kritisks savā vērtējumā bija Pimenovs.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja, ka okupācijas vara iznīcināja neatkarīgo Latviju, daudzus latviešus, tajā skaitā parlamentārieša ģimenes locekļus, izsūtīja uz Sibīriju, pakļāva represijām un lika aizmirst savu valodu. «Vienlaikus Latvijā ieceļoja sveši «zābaki», kuri šeit centās uzspiest krievu valodu un apliecināja savu kultūras un cilvēcības neesamību,» sacīja politiķis.

Dombrava akcentēja, ka, «neskatoties uz dažu Latvijas valstij naidīgu indivīdu puses nostāju, tajā skaitā tādu, kas atrodas Saeimā, mums ir beidzot jāpāriet uz vienotu izglītību valsts valodā». Politiķis aicināja pielikt punktu šķeļošai izglītībai.

Deputāte Jeļena Lazareva (S) pauda, ka dzimtā valoda jeb mātes valoda ieņem milzīgu lomu cilvēka dzīvē. «Dzimtā valoda saistīta ne tikai ar kultūru un tradīcijām, dzimtā valoda arī saistīta ar domāšanas procesiem, ar psiholoģisko audzināšanu un analītisko spēju attīstību,» uzsvēra politiķe.

Lazareva skaidroja, ka Satversmē ietvertas tiesības uz izglītību nosaka, ka izglītošanas procesa kvalitātes kontroles mehānismam jābūt objektīvam, vispusīgam, profesionālam, regulāram, kā arī uz zinātniskām atziņām un metodēm balstītam. Taču reformas atbalstam paustie argumenti nekādā veidā neapliecina nepieciešamību ierobežot mazākumtautību bērnu pamattiesības, secināja politiķe.

Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) atbildēja, norādot, ka par mazākumtautībām vēsturiski savulaik varēja uzskatīt baltvāciešus un zviedrus. Savukārt 80% no tiem, ko Lazareva dēvējot par mazākumtautībām, ir ieradušies Latvijā pēc Otrā pasaules kara, «vai nu, tieši atbraucot ar tankiem, vai viņu pēcteči, vai mazbērni». Viņš arī izteicās, ka Latvijas Televīzijas raidījumā reiz runājusi 9.klases skolniece, «kura nevarēja latviski pateikt nevienu sakarīgu vārdu un runāja krievu valodā». «22% skolēnu Latvijā, vidusskolas beidzēji, neprot valodu. Nu, piedodiet, 28.neatkarības gadā! Tā taču ir katastrofa!» teica Kiršteins.

Deputāts Andris Morozovs (S) no savas puses pauda, ka bilingvālā izglītības sistēma strādā ļoti labi, nodrošinot to, ka jaunieši, kuri absolvē mazākumtautību skolas, labi zina latviešu valodu un savu dzimto valodu. Tāpēc vispār nav skaidrs, kādēļ nepieciešama reforma, sacīja parlamentārietis.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) akcentēja, ka mūsu valsts ir tik stipra, cik stiprs ir tās pamats - latviešu valoda. Viņš norādīja, ka Lazareva savā runā esot pieļāvusi iespēju, ka mazākumtautību jaunieši reformas dēļ varētu būt spiesti braukt uz ārzemēm. Viņš sniedza savus argumentus, kāpēc šādus apgalvojumus neuzskata par pamatotiem šajā diskusijā. Viņaprāt, tie balstās uzskatā, ka latviešu valoda nav vērtība. «Diemžēl šādi apgalvojumi (..) ir no sērijas «neizdevusies valsts» un tā tālāk un tā joprojām. Nu viss tas, ko mēs dzirdam mūsu kaimiņvalsts jebšu Kremļa naratīvos par Latviju. Šāda attieksme ir vienkārši nepieļaujama,» akcentēja Šadurskis.

Saeima šodien diskutēja arī par «Saskaņas» deputātu ierosinājumu pieprasīt Venēcijas komisijas atzinumu par šiem likumprojektiem, tomēr parlamenta vairākums šo priekšlikumu noraidīja.

Kā ziņots, Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolā. Par likumprojektu balsoja 60 deputāti, savukārt 22 balsoja pret. Parlaments tāpat izskata likumprojektu par grozījumiem Izglītības likumā, kas tāpat paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā.