«Katrai ģimenei ir sava sāpe. Ja vīri aizbrauc peļņā, bet sievas paliek, to tikai stipri cilvēki var izturēt. Daļa pielāgojas, daļa šķiras, daļa atgriežas, bet daļa ņem ģimeni līdzi uz ārzemēm,» stāsta Daugavpils dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Eisāne. Intervijā portāla TVNET krievu valodas versijai Eisāne stāsta, kā ekonomiskā situācija ietekmē daugavpiliešu vēlmi precēties un kā nemitīgā migrācija atspoguļojas demogrāfijas rādītājos pilsētā.

Sudraba monēta katram bērnam

FOTO: Scanpix

Pēdējo gadu laikā iedzīvotāju skaits valstī turpina samazināties. Demogrāfi uzsver, ka no reģioniem vissliktākā situācija ir Latgalē. Problēmas rada salīdzinoši lielā mirstība un vēl vairāk zemā dzimstība, kas tiešā veidā saistīta ar nemitīgo emigrāciju.

«Saprotams, ka ar darbu mums ir saspringta situācija un cilvēki aizbrauc. No vienas puses, tā ir ķēdes reakcija – cilvēki nevēlas strādāt par mazu atalgojumu, bet no otras puses – uzņēmēji reizēm vienkārši nav spējīgi labu atalgojumu darbiniekiem nodrošināt. Daudzi cilvēki gribētu atgriezties [Latvijā], tomēr viņi to nevar atļauties, jo viņiem ir jāuztur ģimene. Vēl no citas puses, mums ir tāda tendence, ka cilvēki grib visu uzreiz un daudz. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā uzskata, ka ārzemēs vienmēr var vairāk nopelnīt un dzīvot labāk. Protams, cilvēku nevar ar varu piespiest palikt Latvijā – tā ir katra brīva izvēle, tomēr uzskatu, ka vienmēr ir vērts vispirms pamēģināt tepat. Paskatieties, kā strādā iepriekšējo paaudžu cilvēki. Lūk, viņi ir īsti darbaholiķi. Viņi auga citā laikā, domā savādāk un ļoti atšķiras no mūsdienu jaunatnes, kam, kā man šķiet, trūkst pacietības. Lielākā daļa [jauniešu] nezina, ko viņi grib. Varbūt mums trūkst kāda, kas parādītu pareizo virzienu. Nezinu,» stāsta Eisāne.

38 Foto
Daugavpils pilsētdzīves ainas

TVNET projekta «Daugavpils: skats no malas» gaitā aptaujātie daugavpilieši gan pārsvarā atzīst, ka situācija, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms dažiem gadiem, ir labāka. Arī aizbraucēju skaists pakāpeniski samazinās. Ir arī tādi, kas atgriežas.

«Domāju, ka kādā brīdi migrantu [ārvalstīs] sāk palikt par daudz, darba visiem nepietiek un atalgojums samazinās,» uzskata Eisāne.

Kā liecina Daugavpils dzimtsarakstu nodaļas dati, 2016.gadā Daugavpilī piedzimuši 778 bērni, bet 2017.gadā nedaudz vairāk – 796.

2017.gadā Daugavpils pašvaldība palielināja bērna piedzimšanas pabalstu ģimenēm, kas dzīvo Daugavpilī. Šobrīd šā pabalsta apmērs veido 300 eiro.

«Papildus pabalstam 2018.gadā daugavpiliešus gaida pārsteigums. Katra ģimene, kas reģistrēs jaundzimušo, saņems grāmatu «Mūsu bērns», kā arī sudraba monētu ozolkoka kastītē – par godu Latvijas simtgadei. Projekta «Simtgades bērni» ideja pieder biedrības «Nīgestes amatniecības nams» vadītājai. Iepriekš nekā tāda nav bijis, un jāsaka, ka šis suvenīrs ir izraisījis zināmu ažiotāžu,» stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Jaunākā tendence - kāzas kabinetā

FOTO: TASS

Mūsdienu jaunā paaudze arvien biežāk sliecas dzīvot ar pārliecību, ka oficiāla laulība nav nepieciešama. Ir pietiekami vien ar dzīvošanu kopā – tā ir vienkāršāk, nav saistību un, ja rodas tāda situācija, ir iespējams ātri šķirties.

Eisāne gan šādam apgalvojumam nepiekrīt.

«Laulību ir kļuvis vairāk. Cilvēki arvien biežāk reģistrē savas attiecības – tas atvieglo dzīvi birokrātiskā plānā, it īpaši tad, kad piedzimst bērns. Šajā aspektā gan ir cits interesants moments – pazudusi interese par svinīgām kāzām un tā vietā ir parādījusies jauna tendence – kāzas kabinetā. Protams, ir sezonas, piemēram, vasara, kad kāzu ir daudz un lielākā daļa notiek pēc ierastām tradīcijām. Tomēr pamatā cilvēki ir pārstājuši «apgrūtināt sevi» [ar vērienīgu kāzu rīkošanu] – ieskrien [apprecēties] darba dienas pusdienas pārtraukumā. Protams, šeit liela loma ir finansiālajam aspektam,» skaidro Eisāne.

Saskaņā ar Daugavpils dzimtsarakstu nodaļas datiem, 2017.gadā Daugavpilī reģistrētas 359 laulības, kas ir par 44 laulībām vairāk nekā 2016.gadā. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem noslēgto laulību skaitam pilsētā ir tendence samazināties.

Periodā no 2008. līdz 2015. gadam Daugavpilī katru gadu tika reģistrētas aptuveni 500 laulības. Savukārt pēdējo divu gadu laikā vidējais rādītājs ir samazinājies līdz 337. Šie skaitļi lielā mērā ir saistīti ar iedzīvotāju skaitu pilsētā.

«Kas attiecas uz [laulību reģistrējošo pāru] vecumu, ir ļoti dažādi. Ir gan pavisam jauni pāri, bet ir arī tādi, kuri kopā nodzīvojuši desmit, piecpadsmit gadus un tikai tad dodas savas attiecības reģistrēt oficiāli. Grūti teikt, vai mūsdienās tiešām cilvēki precas vēlāk,» stāsta pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

53 Foto
TVNET pastaiga pa sniegiem klāto Daugavpili

Migrācija – šķiršanās «jaunākā māsa»?

FOTO: Zane Bitere/LETA

Pēdējos gados Latvijā vērojama tendence, ka arvien biežāk tiek šķirtas laulības, kas nav ilgākas par pieciem gadiem. Piemēram, Daugavpilī divi pāri, kas 2014.gadā apprecējās, tajā pašā gadā arī izšķīrās.

«Protams, attieksme pret laulību un ģimeni ir mainījusies. Mūsdienās cilvēkiem ir vairāk brīvības, visi ir daudz pastāvīgāki un neatkarīgāki. Problēma ir arī tur, ka jaunieši nesaprot, kāpēc vispār tiek veidotas ģimenes. Tā rezultātā viss beidzas ar šķiršanos,» norāda Eisāne.

«Nesen gan mums bija arī tāds gadījums – kāds vīrietis nosūtīja vēstuli pilsētas mēram, kurā viņš stāsta, ka kopā ar sievu ir jau 60 gadus. Apprecējās Daugavpilī un visu dzīvi šeit arī nodzīvojuši. Viņš negribēja nedz naudu, nedz dāvanas, tikai vien to, lai viņus ar sievu apsveic briljanta kāzu gadadienā,» viņa piebilst.

No vienas puses, šķiršanās problēma skaidrojama ar nepārdomātām laulībām, bet ļoti izplatīts iemesls ir arī pēdējo gados plaši izplatītā migrācija. Ļoti bieži vērojama situācija, kad ģimenes nedzīvo kopā, jo viens no laulātajiem strādā ārzemēs, tā rezultātā var teikt, ka migrācija ir kļuvusi par šķiršanās «jaunāko māsu».

«Mums nav tādas statistikas par šķiršanās iemesliem. Tāpēc ir sarežģīti par to sīkāk runāt. Katrai ģimenei ir sava sāpe. Ja vīri aizbrauc peļņā, bet sievas paliek, to tikai stipri cilvēki var izturēt. Daļa pielāgojas, daļa šķiras, daļa atgriežas, bet daļa ņem ģimeni līdzi uz ārzemēm. Tas ir ļoti individuāli,» uzsver Eisāne.

Mediji pārāk reti stāsta par labo

FOTO: Reuters/Scanpix

Pirms kāda laika pētnieki nāca klajā ar biedējošu prognozi: 2051.gadā Daugavpils būs pazudusi no Latvijas kartes. Šīs pesimistiskās prognozes tika atspoguļotas lielā daļā masu mediju un raisīja satraukumu Daugavpils iedzīvotājos.

46 Foto
Pamestā Daugavpils

«Es domāju, ka daudz kas tiek pārspīlēts. Latvijas mediji vispār reti raksta par labo. Ir tikai mirstība, cenas, nodokļi. Es saprotu, ka no tā nav iespējams izvairīties, tomēr cilvēki morāli ir noguruši no negatīvas informācijas. Es domāju, ka ir pienācis laiks vairāk vēstīt par pašām mazākajām «uzvarām» un vairāk atspoguļot pozitīvos notikumus. Apzinos, ka katram ir savs stāsts un savas problēmas, tomēr cilvēkiem nedrīkst atņemt pēdējo cerības stariņu,» izsakās Eisāne.

Viņa nenoliedz, ka pilsētā ir problēmas, tomēr Eisāne uzskata, ka problēmu cēloņi bieži vien ir meklējami cilvēku galvās.

«Mēs esam ļoti izlutināti. Mums ir televīzija un internets, varam «ceļot», praktiski neizejot no mājas – mēs jau visu esam redzējuši, mēs visu zinām, tāpēc nemitīgi pieprasām arvien ko jaunu. Es uzskatu, ka nespējam novērtēt to, kas mums jau ir. Mums ir skaista un tīra pilsēta, un es uzskatu, ka mums viss vēl priekšā. Ir labi, ka ir uz ko tiekties. Daudz sliktāk būtu, ja nebūtu,» viņa piebilst.