Aizvadītajā gadā par neatbilstošu Satversmei atzīta 21 tiesību norma, kas ir par 12 vairāk nekā 2016.gadā, ceturtdien notikušajā Satversmes tiesas (ST) preses konferencē informēja ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

(Virsrakstā un pirmajā rindkopā precizēts Satversmei neatbilstošo tiesību normu skaits.)

Kopumā ST pērn saņēma 390 iesniegumus, taču 183 no tiem tika atzīti par neatbilstošiem. Atlikušos 207 izskatīja ST sastāvs - pērn pie tā nonācis par 95 iesniegumiem mazāk nekā 2016.gadā. No šiem iesniegumiem tika ierosinātas 35 lietas, kas ir par četrām lietām vairāk nekā gadu iepriekš.

Uz konstitucionālo sūdzību bāzes tika ierosinātas 20 lietas, savukārt septiņas lietas ierosinātas pēc vispārējas jurisdikcijas vai administratīvās tiesas pieteikuma, bet četras pēc tiesībsarga pieteikuma. Pēc Saeimas deputātu pieteikuma ierosinātas divas lietas, bet pa vienai lietai ierosināta pēc Ģenerālprokuratūras pieteikuma un pēc pašvaldības domes pieteikuma.

ST priekšsēdētājas padomnieks Kristaps Tamužs uzsvēra, ka iesniegumi tiek atzīti par neatbilstošiem, ja nav ievērotas tam Satversmes tiesas likumā norādītās prasības. Tādēļ ST ir ieviesusi ceļvedi, kā rakstīt iesniegumus ST. Tas ir pieejams ST mājaslapā un var palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlās iesniegt ST konstitucionālu sūdzību.

Analizējot apstrīdētās tiesību normas, ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova norādīja, ka var redzēt, kas ir problēmjautājumi vidusmēra cilvēkiem - ekonomiskās intereses. «Lielākā daļa lietu ir tādas, aiz kurām stāv manta un nauda, « uzsvēra Osipova.

Kā piemērus viņa minēja Solidaritātes nodokļa lietu, tiesnešu algu lietu, kā arī lietu par priekšlaicīgu pensionēšanos. Osipova norādīja, ka tā sauktajās «vecās Eiropas» valstīs ir balansēts lietu sadalījums starp ekonomiskajām interesēm un lietām par personas brīvību vai tiesību ierobežošanu, turpretim Latvijā šādu lietu ir samērā maz. Priekšsēdētājas vietniece šādu situāciju skaidroja ar to, ka Latvijā, kā valstij, kas dzīvojusi komunismā, vēl aizvien valda uzskats, ka «bagāti cilvēki ir zagļi».

Vēršot skatu nākotnē, ST priekšsēdētājas padomniece Laila Jurcēna norādīja, ka ST sastāvs martā dosies uz Franciju, savukārt jūlijā uz Vāciju, lai iepazītos ar turienes konstitucionālo tiesu sistēmu un piedalītos pieredzes apmaiņā ar saviem ārvalstu kolēģiem.

Šogad arī turpināsies ST centieni iepazīstināt skolu jaunatni ar ST darbu un būtību. Piemēram, ir izveidota sadarbība ar TV šovu «Gudrs un vēl gudrāks», kuram ST ir radījis 17 jautājumus, kas video formātā tiks uzdoti 9. līdz 12.klašu skolēniem, norādīja ST priekšsēdētājas palīdze Ketija Strazda.