Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

(Papildināts viss teksts.)

Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret. Savukārt Jānis Ādamsons (S), Ringolds Balodis (NSL), Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK), Romāns Mežeckis (NSL), Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) balsojumā nepiedalījās.

Pret likumu balsoja arī vairāki koalīcija pārstāvji - Lolita Čigāne (V/Par!), Aleksejs Loskutovs (V/Par!), Andrejs Judins (V/Par!) un Ints Dālderis (V/Par!).

Šī likuma pieņemšana Saeimas sēdē virzījās samērā raiti, tomēr par atsevišķiem jautājumiem deputātiem bija plašākas debates. Piemēram, likumam bija iesniegti vairāki priekšlikumi par to, ka valsts budžeta līdzekļi tiek prioritāri novirzīti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm. «Šobrīd veselības sistēma ir novājināta un noasiņo. Tas ļauj pārņemt arvien vairāk pakalpojumus privātajam sektoram,» debatēs sacīja deputāts Edvards Smiltēns, mudinot atbalstīt minēto priekšlikumu.

Tikmēr ziņotājs par likumprojektu Romualds Ražuks (V), atzīstot problēmu šajā jomā, norādīja, ka «tādā frontālā, tiešā uzbrukumā to atrisināt nevar». «Privātais sektors ir ieguvis tādu svaru, spēku un līdzekļus, ka šeit ir vajadzīgs ilgāks un pacietīgāks darbs,» sacīja politiķis. Viņš informēja deputātus, ka Ministru kabineta paspārnē darbosies darba grupa, kas līdz 1.jūlijam izstrādās normatīvo aktu par valsts, pašvaldību un privātu ārstniecības iestāžu finansēšanu.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) debatēs teica, ka «tā ir problēma» - publiskā un privātā sektora sadalījums veselības pakalpojumu sniegšanā. Vienlaikus viņa aicināja atcerēties par pacientiem, proti, nodrošināt iespējas saņemt pakalpojumus. Ministre uzsvēra, ka ir nepieciešama daudz rūpīgāka un dziļāka analīze, lai pieņemtu lēmumus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) uzskata, ka ir no svara ne tikai finansējuma pieaugums veselības aprūpei, bet arīdzan tas, cik racionāli šie līdzekļi tiek izlietoti un kāds ieguvums no tā ir pacientiem un ārstniecības personām. «Šis ir Veselības ministrijas mājasdarbs, lai līdz 2019.gadam, kad faktiski sāks darboties veselības apdrošināšanas sistēma, iedzīvotājiem būtu skaidrība par to, kādus pakalpojumus, kādos termiņos un kādā apjomā var saņemt apdrošināšanas sistēmas dalībnieki,» akcentēja Barča.

Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Likumā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts, piemēram, bērnus, bāreņus, reģistrētos bezdarbniekus, orgānu donorus, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, pensionārus, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī vēl citus.

Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs apdrošināti automātiski, nākamgad būs 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.

Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro. Tātad veselības apdrošināšanas iemaksa būs 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.

Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistīts ar iemaksām.

Likumā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.

Vērtējot priekšlikumus likumam uz galīgo lasījumu, deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas nosaka veselības aprūpes budžeta pieauguma sadalījumu vairākiem mērķiem. Likumā paredzēts noteikt, ka, pieaugot valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tas tiek sadalīts neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās noteikt, ka vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadā ne mazāk par 40% no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti to darbinieku darba samaksai, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tomēr šodien šis ierosinājums tika noraidīts.

Ražuks skaidroja, ka šis jautājums varētu ietekmēt likuma izsludināšanu, bet ir ļoti būtiski, lai likums stātos spēkā jau drīzumā. Viņš šo jautājumu ir izrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). Sarunā premjers esot paudis bažas, ka Valsts prezidenta kancelejas juristi šīs normas dēļ varētu atgriezt šo likumu, un tādā veidā tiktu apdraudētas visas reformas.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (ZZS) debatēs vēlējās kliedēt šaubas par to, vai mediķiem reāli būs algu pieaugums. Viņš klāstīja, ka ambulatorajā sektorā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem algu pieaugums būs no 859 eiro uz 1125 eiro, stacionārajā sektorā algu pieaugums būs pat līdz 1547 eiro.