Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam.

(Pievienota 4.-10.rindkopa.)

To šodien pēc valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdes žurnālistiem pavēstīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018.gada 31.decembrim.

Jansons norādīja, ka tādējādi tiks novērsta problēma, ka pētniekiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti.

Politiķis skaidroja, ka paši dokumenti nav valsts noslēpums. Nonākot arhīvā tie būs ierobežotas pieejamības dokumenti, ar kuriem varēs strādāt zinātnieki. Pēc zinātniskā darba noslēgšanās Ministru kabinets lems par konkrētu dokumentu publiskošanu ar vārdiem un uzvārdiem kopā ar zinātniskajiem komentāriem, norādīja Jansons.

Vaicāts, vai izpētes komisijai atvēlētais laiks līdz maijam būs pietiekams, politiķis norādīja, ka pašlaik nav paredzēts pagarināt pētniekiem noteikto darba laiku. Jansons uzskata, ka uzticētais uzdevums līdz maija beigām ir paveicams.

Saskaņā ar likumu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam.

Tāpat paredzēts publicēt arī dokumentus par Komunistiskās partijas lomu okupācijas režīmā. «Tas ir jādara, lai pārvarētu pagātni un totalitārais režīms nekad vairs neatkārtotos,» uzsvēra Jansons. Viņš akcentēja, ka paredzēts publiskot informāciju ne tikai par VDK informatoriem, bet arī informāciju, kas parāda VDK vietu okupācijas varas piramīdā.

Politiķis pieļāva, ka, ja būs nepieciešami līdzekļi, lai nodrošinātu dokumentu nodošanu arhīvam, naudu varētu paredzēt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Pašlaik ir sagatavots likumprojekta sākotnējais variants, kas vēl var mainīties, saņemot koalīcijas partneru iesniegtos papildinājumus. Saskaņā ar šo projekta pašreizējo versiju plānots noteikt, ka likuma mērķis ir nodrošināt PSRS un LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas un LPSR VDK dokumentus ar to zinātniskiem komentāriem.

Likumprojekta pašreizējā versijā plānots noteikt, ka minētos dokumentus, kā arī arhīva dokumentus par Komunistiskās partijas un VDK mijiedarbību un šo abu institūciju vietu un lomu totalitārajā varas sistēmā publicētu ar zinātniskajiem komentāriem. Publicēšanas kārtību noteiktu Ministru kabinets.

Dokumentus būtu paredzēts nodot arhīvam līdz 2018.gada 1.martam.

Jansons aģentūrai LETA skaidroja, ka plānots, ka trešdien, 13.decembrī, koalīcijas partneri šo jautājumu apspriedīs frakcijās. Gadījumā, ja lēmums būs pozitīvs, ceturtdien, 14.decembrī, par to varētu balsot Saeima.

Kā ziņots, SAB aicinājis Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas pētniekus ierasties SAB telpās, lai aizpildītu aptaujas lapu pieejai valsts noslēpumam.

Reizē vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) SAB direktors Jānis Maizītis norādījis, ka no VDK zinātniskās izpētes komisijas puses piedzīvota tikai destruktīva sarakste.

Savukārt pati VDK zinātniskās izpētes komisija ir vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot «čekas maisus» atklātībai.