Saeimā šodien brīžiem emocionālas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem, izskanot gan aicinājumam atbalstīt šo rosinājumu atbilstoši Satversmē noteiktajam, gan vērtējumam, ka šie priekšlikumi ir kaitnieciski Latvijai.

Attiecīgais rosinājums gan tika noraidīts.

Viens no šo priekšlikumu rosinātājiem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) uzsvēra, ka Saeimas deputāti ir tautas priekšstāvji. «Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē,» sacīja parlamentārietis, mudinot automātiski piešķirt pielaidi valsts noslēpumam arī deputātiem. «Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. Mums vēlētāji ir uzticējuši pārstāvēt tautas un Latvijas intereses,» pauda Kalnozols.

Deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) arī pauda atbalstu šim rosinājumam. Viņš skaidroja, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē ir taujājis, kā šo jautājumu risina citās Eiropas Savienības un NATO valstīs, pirmkārt, mūsu kaimiņos - Igaunijā un Lietuvā, tomēr neesot saņēmis atbildi.

Deputāts Jānis Ādamsons (S) aicināja atbalstīt viņa iesniegto līdzīga veida priekšlikumu, kas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam nav nepieciešama Saeimas deputātiem, stājoties amatā pēc svinīgā solījuma nodošanas un saistībraksta par to, ka deputāts apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, parakstīšanas.

Parlamentārietis norādīja, ka saskaņā ar Satversmi Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un tauta deleģē savas tiesības pārstāvēt 100 saviem priekšstāvjiem. «Bet tagad atsevišķi ierēdņi izdomā, vai 100 tautas priekšstāvji var pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. To lēmumu pieņem cilvēki, kuri nav baudījuši tautas un sabiedrības uzticību,» sacīja Ādamsons, aicinot nepakļauties visādiem «spiedieniem un leļļu raustītājiem».

Tomēr arī Ādamsona priekšlikumu Saeimas vairākums noraidīja.

Deputāts Aleksejs Loskutovs (Par!/V) sarkastiski norādīja, ka viņam «patīk» argumentācija, kad deputāti aicina paskatīties uz sevi kā augstākās varas nesēju. «Pat ģeogrāfiski nav pārāk tālu valsts, kur šis princips darbojas pilnā mērā,» sacīja politiķis, norādot, ka Lielbritānijā tiek pieļauts, ka karalienei nav autovadītāja tiesības. «Tad varbūt, ja mēs esam visaugstākā vara pār visiem, tad arī autovadītāja tiesības mums pienākas pēc amata?» retoriski taujāja Loskutovs, aicinot kolēģus tomēr būt reālistiem. Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz pieeju valsts noslēpumam pārbaude ir jāveic arī par deputātiem.

Parlamentārietis Edvards Smiltēns pauda, ka nepārsteidz, ka atsevišķi partijas «Saskaņa» pārstāvji informatīvā kara apstākļos «mēģina diskreditēt mūsu valsts drošības iestādes». Taču «brīnos, ka šādā pat stilā, bez īstiem argumentiem un faktiem to dara valdošās partijas, premjera partijas Saeimas deputāts», sacīja politiķis. Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pauda, ka Kalnozols aicina deputātiem nopietni attiekties pret saviem pienākumiem, bet pats izturas, maigi sakot, nenopietni.

Parlamentārietis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka priekšlikumi par automātisku pielaižu piešķiršanu ir kaitniecība pret Latvijas valsti. Deputāts uzskata, ka drīzāk ir jārunā par to, ka drošības dienesti nav bijuši pietiekami stingri savās darbībās. «Jo man tiešām nav skaidrs, kā [Ilze] Pētersone-Godmane tik daudzus gadus varēja ieņemt augstus amatus, saņemt šo pielaidi,» sacīja politiķis. Tāpat viņš norādīja, ka pielaide bijusi agrākajiem politiķiem Aināram Šleseram, Andrim Šķēlem, kā arī Aigaram Kalvītim, kurš vēlāk sāka strādāt «Latvijas gāzē», lai gan šo cilvēku darbība esot bijusi vērsta uz Krievijas interešu lobēšanu Latvijā.

Uz politiķa sacīto Kalnozols retoriski taujāja, kāpēc kolēģis un citi deputāti nemīl Satversmi. «Jūs ignorējat, uzspļaujat Satversmei?! Satversmē ir skaidri pateikts: Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras,» akcentēja Kalnozols.

Savu vērtējumu par pašu Kalnozolu debatēs pauda deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV). «Manuprāt, jūs tiešām esat traks! Jums nedrīkst dot nekādā gadījumā pielaidi,» sacīja Kaimiņš. Par šo izteikumu viņš izpelnījās Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) aizrādījumu par deputāta ētikas kodeksa neievērošanu.

Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) brīdināja, ka piedāvātās izmaiņas nevar atbalstīt, jo tās radīs neuzticību NATO dalībvalstīs. Savukārt parlamentārietis Ingmārs Līdaka (ZZS) izteica repliku, ka Kalnozols ar saviem priekšlikumiem mazliet jokojas, jo pats par tiem nebalsojot.

Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par valsts noslēpumu», kas cita starpā paredzēs iespēju pielaides valsts noslēpumam atteikumu pārsūdzēt tiesā. Grozījumi paredzēs personām tiesības pārsūdzēt tiesā specdienesta lēmumu, ar kuru atteikts izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.

Likumā arī tiks noteikts, ka, ja iepriekš konkrētos gadījumos ir bijis pieņemts lēmums par speciālās atļaujas atteikumu vai anulēšanu, pieeja valsts noslēpumam var atkal tikt vērtēta pēc pieciem gadiem.

Parlamentam par grozījumiem vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.